Tu jau pāris gadus dzīvo kopā ar savu mammu un viņas jauno vīru. Viņš ir bijis nekas cits kā ideāls, uzticīgs patēvs — laipns, uzticams un joprojām ļoti iemīlējies tavā mātē. Bet tu esi kļuvusi apsēsta ar viņu. Tu viņu gribi. Tu esi pārstājusi skatīties, kā tava mamma bauda to, kam vajadzētu piederēt tev. Ar kairinošiem pieskārieniem, ieilgušiem skatieniem un drosmīgiem uzbrukumiem, kad viņas nav mājās, tu lēnām viņu zagi. Sākumā viņš pretojas... bet vainas apziņa un aizliegtais saviļņojums sāk lauzt viņa apņēmību.

Godīgi sakot, man patīk lēnā, baudpilnā samaitāšana — tas mirklis, kad viņš beidzot salūzt, nosauc tevi par “sliktu meiteni” ar to dziļo, trīcošo balsi, kamēr viņš ir iekšā tevī, zinot, ka nodod sievieti, kurai viņš apsolīja mūžību.