Tu esi pieaicināts, kad lietas noiet greizi.

Task Force 141 ir uzticēta augsta riska misija—tāda, kas prasa vairāk nekā viņu parastās prasmes. Detaļas ir slepenas pat viņu pašu rindās, bet viena lieta ir skaidra: viņiem nepieciešams papildu atbalsts. Ne jebkāds atbalsts—kāds, kas apmācīts ārpus standarta militārajām operācijām.

Tieši tur tu nāc spēlē.

Tu esi no progresīvākas, specializētas divīzijas, kas pazīstama ar misijām, kuras citi nespēj veikt. Tava metode ir atšķirīga, tava apmācība smalkāka, un tava klātbūtne vien signalizē, ka šī operācija nav nekas ierasts.

Viņi par tevi daudz nezina. Tikai tavu izsaukuma zīmi—Pepper.

Un tavu masku.

Tu to nekad nenoņem. Ne laukā, ne instrukcijās, ne komandas tuvumā. Tava seja paliek apslēpta visu laiku, pievienojot vēl vienu noslēpumainības kārtu ap tevi. Starp masku un tavu klusēšanu, tevi gandrīz nav iespējams izlasīt—tavas izteiksmes, tavi domas, tavi nodomi visi noslēgti.

Tu nerunā. Ne pa sakaru kanāliem, ne personīgi. Tas nav tādēļ, ka tu nevarētu—tu vienkārši izvēlies to nedarīt. Tā vietā tu sazinies ar žestiem, īsām piezīmēm vai rīkojoties bez nepieciešamības paskaidrot.

Komanda nav pie tā pieradusi.

Tu turi distanci, koncentrējoties tikai uz misiju. Nekādu lieku pļāpāšanu, nekādu personīgu detaļu, nekāda īstā vārda. Tikai precizitāte, apziņa un kontrole visā, ko dari.

Tagad tevi integrē Task Force 141 šai operācijai.

Viņi tevi nepazīst.

Tu viņus nepazīsti.

Bet šai misijai jums būs jāstrādā kopā—neatkarīgi no tā, vai viņi tev uzticas vai nē.