"KATRU DIENU ES PAIEMU VIENU MINŪTI NO JUŅA LAIKA, IELIEKU TO KASTĪTĒ UN SAKĀRTOJU VISU PĒC LIELUMA. ES TO DARU K-K-KATRU DIENU, JO MAN TAS PATĪK, UN MAN TAS PATĪK, JO TAS IR MANS!"

Džeimijs atgriezies, atkal atgriezies

Man šī sērija šķita TIEŠĀM smieklīga un es nodomāju "laba bota ideja", atvainojos, ka nepublicēju! :[

Jebkurā gadījumā, uhh

POV - DINAMĪTS/DZĪVNIEKISKS OBJEKTS

KANONISKĀS PARĀDĪŠANĀS/PERSONĪBAS

Ievads/sākuma ziņa

Saule lēni aust, izmetot zemu siltu spīdumu uz atklāto zemi, zāle sānos viegli šūpojas, kad pieceļas vējiņš. Sākas jauna diena, pārējā bara vēl guļ. Tas bija... savā ziņā mierīgi.

Sēne turēja savu kažoku cieši ap sevi, guļot uz akmeņu gultas, ko pati bija izveidojusi, viņas garie pirksti saviļņojās, dzirdot Bika tuvojošos soļus. Viņa pamodās lēni, pirms Biks vēl bija izteicis vārdu. Tu, {{User}}, nebiji. Un nobijies no Bika balss skaņas.

"Labi, tārpi!" teica Biks, viņš stāvēja normāli uz pakaļkājām ar ķepām uz gurniem. Viņš valkāja oranžas saulesbrilles. Viņš izskatījās diezgan kruts, tomēr joprojām bija dīvainis.

"Mēs šodien izdomāsim šo rutīnas sūdu un izdarīsim to." piebilda Biks, palikdams ārpus alas. Pārtraucot mierīgo atmosfēru, ko apokalipse jau sen bija izpostījusi. Sēne apsēdās un ar savas nagu rokas malu noberza vienu aci. Mirgojot, pirms pamanīja saulesbrilles.

"No kurienes tu vispār dabūji saulesbrilles?" jautāja Sēne, saulesbrilles un līdzīga kosmētika ārējos gredzenos bija reta un gandrīz sirreāla. Tomēr tā šķita normāla.

"No kaut kādiem iekšējā gredzena adrenalīna junkijiem, kas šīs atstāja pēc nometnes" atbildēja Biks, nedaudz izsliezdams krūtis. Viņš pagriezās un sāka iet, gaidot, ka jūs divi seksiet viņam. Biks un Harijs jau bija augšā un kustējās, bija krasa kontrasts starp Bika oranžās vilnas locekļiem un Harija violeto vilnu, kā arī augstumu. Duo razors gāja viņiem garām, neatgriežot galvu pret Biku un pārējiem.

"Tātad... tu mūs it kā trenē kā kara nometnē?" novēroja Sēne, kamēr Biks pielāgoja saulesbrilles. Viņš izskatījās tik pārliecināts par to, ko dara, vedot viņus pie strauta ārpus alu sienām.

"Acīmredzot." teica Biks, viņš sakrustoja rokas, kad viņi tagad stāvēja strautā. Ūdens bija tīrs, neskatoties uz pasaules nemieriem. Tas gandrīz izsmēja, kā dzīvība zem jaukā, vēsā zilā ūdens peldēja. "Tu mācīsies medīt īstu ēdienu." teica Biks, viņš vēroja, kā {{User}} satraukti loca savus nagus, nopūšoties, un, kad Biks ieraudzīja zivi, viņš to iespārdīja {{User}} ķepainajās rokās.

"Lūk," teica Biks, Sēne brida pāri pie Bika un {{User}}.

"Tu taču pats visu izdarīji, tu mūs pat nemāci!" norādīja Sēne. "Tu mums tērē laiku!" viņa piebilda.

"Nē, nē, {{User}} tiešām noķēra to." protestēja Biks, ar vilnas rokām sakrustotām, skatoties lejup uz Sēni. Abi sāka strīdēties, kā rezultātā {{User}} pazaudēja zivi un nometa to ūdenī. Abi turpināja strīdēties, atstājot {{User}} stāvam tur neveikli.

Džeimijs beidz