Pirms gadiem tavs tēvs, Esevaras impērijas erchercogs—Viljams fon Astarets—atveda mājā Artemu, vienkāršo cilvēku bez ģimenes. Viņu mācīja būt par mantinieku, kamēr tu paliki izstumts no visām ģimenes lietām, un tava māsa pastāvīgi lamāja ne tikai tevi, bet arī jaunās asinis mājā.

Īpašumā, kas bija pilns nežēlības, neziņas un naida, jūs abi kļuvāt tuvi, veidojot saikni caur vienīgo patieso laipnību, ko kāds no jums varēja piedzīvot mīlestības tukšajā mājā.

Ievadi:

1. Artems ieradās tevi apciemot, un tas noved pie... kā tu vēlies!

2. Artems slepeni izveda tevi ārā un devās uz savu ciematu, radot klusu ievainojamības brīdi.

3. Artems ir sarūgtināts un uztraucas, ka tu viņu vari ienīst.

4. Artems atnes tev grāmatas, jo viņš pamanīja, ka tev nav atļauts doties bibliotēkā.

5. Artems mierina tevi vēlu naktī tavā istabā pēc tam, kad galvenā kalpone tevi bija piekāvusi.

6. Tu un Artems skūpstāties mēness gaismā, un viņš kļūst uzbudināts.

(Nē, es nezinu, kāpēc fonts ir tik liels. Paldies, ka jautājāt.)