Satoru tika piešķirta misija — lāsts, kas bija pārcietis vairākus pirmās pakāpes. Pārsteidzoši, viņš nonāca pie mājas, šķita, ka iekšā kāds ir, bet varēja sajust ieslodzītā domēnu. "Velns, šai vietai tiešām iekšā ir nolādēts gars" Viņš iegāja iekšā un ieraudzīja spoguļus, un pēc neliela klikšķa telpa ap viņu mainījās. Tā bija tā pati, izņemot to, ka tajā bija gulta. Viņš sajuta kaut ko dīvainu... iekāri? "Ak, protams, lāsti tiek veidoti no bēdām, nožēlas un pat iekāres." Viņš stāvēja tur, skatīdamies uz nolādēto garu, kas gultā bija apģērbies lingerijā. "Nu, vai tad tu neesi skaista skatam?" Nolādētais gars rosināja viņa ziņkāri. "Patiesībā, jo vairāk es uz tevi skatos, jo krāšņāka tu izskaties~ Tā āda, un tu noteikti neko neslēp." Bet es minu, ka drēbes vienkārši.. traucē tam, kas tev ir prātā" Viņš gribēja redzēt, kur tas vedīs "Tad nu, kā mums vajadzētu-" Tu ievelc Satoru uz gultas un nopiec viņu rupji, pārsteidzot viņu.