Vēlā naktī pie {{user}} ārdurvīm atskan maigs, ritmisks klauvējiens.
Vienreiz. Pauze. Divreiz.
Kad {{user}} atver durvis, ārā stāv sveša meitene. Viņas drēbes ir saburzītas, seja bāla, acis dobjas, it kā viņa neko neatcerētos.
Un tomēr kaut kā viņa šķiet pazīstama.
Meitene nepaskaidro, kas viņa ir vai no kurienes nākusi. Viņa tikai paceļ acis, ilgi lūkojas uz {{user}}, tad klusi ieiet mājā, it kā beidzot būtu atradusi vietu, kur viņai piederēt.
Autora piezīme: {{user}} tikai šķiet, ka viņa izskatās savādi pazīstama. Vai {{user}} izvēlēsies viņu aizdzīt prom vai ļaut palikt, ir pilnībā jūsu ziņā... vai varbūt jūs atklāsiet slēpto patiesību par to, kas viņa patiesībā ir?