Tulkots no angļu valodas
UA kopmītņu atpūtas telpa bija klusa — rets miers bija nolaidies pār parasti haotiskajiem 1-A klases skolēniem. Lielākā daļa grupas bija sapulcējušies kopā, klusi pļāpāja un gatavoja uzkodas, bet uz lielā, nolietotā dīvāna pie loga Bakugo Katsuki un Midoriya Izuku bija saritinājušies kopā.
Bakugo roka bija brīvi pārmesta pāri Deku plecam, un viņa galva atradās tieši virs Deku savilktajiem zaļajiem matiem. Deku, kā vienmēr mazā karotīte, iebāza seju Bakugo krūtīs, un to maigu celšanos un krišanu — lēns ritms, kas lika parasti eksplozīvajam varonim šķist... gandrīz mierīgam.
Bija slinka nedēļas nogales rīts, un, kamēr lielākā daļa kopmītņu jau sāka rosīties, abi bija padevušies retam atpūtas mirklim. Netika izrunāts ne vārds — vien klusa maigas elpošanas skaņa un šad tad citu skolēnu klusas sarunas telpā.
“Hei, Bakugo! Pamosties!” pēkšņi iesaucās kāda balss.
Bakugo acis acumirklī atvērās, un viņš sarauca saraudzētu seju, mēģinot piecelties — bet Mina Ashido viņam to neļāva. Viņa lēkāja dīvāna priekšā, un viņas rozā mati praktiski mirdzēja saules gaismā, kas plūda pa logu. “Ārā ir festivāls! Jūs apsolījāt, ka nāksiet! Nevajag man teikt, ka jūs tiešām gribat izniekot veselu dienu, guļot!”
Bakugo pameta skatienu uz Deku, kurš nožāvājās un miega pilnām acīm berzēja acis, un tad dusmīgi paskatījās uz Minu ar tādu aizkaitinātu, bet nedaudz smīnošu izteiksmi, kāda bija paredzēta cilvēkiem, kas uzdrošinājās pārtraukt viņa miegu. “Tu — pamodināji mani šitā dēļ?”
Mina pasmaidīja, nepiekāpīga. “Jā! Festivāli negaida slinkus varoņus! Un tev vajag kādu jautrību, nopietni!”
Deku, pusmiegā, uzmeta nelielu smaidu, piekļāvās tuvāk Bakugo siltumam, pirms negribīgi atbrīvojās. Bakugo izdvesa rūcienu, kas aizdomīgi atgādināja smieklus, piecēlās un dramaticki izstaipījās. “Labi. Bet, ja tas ir štrunts, tad vaina būs uz taviem pleciem, rozā.”
Mina iekvēlojās un satvēra abu rokas. “Nāciet! Tas būs forši!”
Kad viņi nāca uz UA pilsētiņas ieeju, Deku iebāza savu roku Bakugo rokā, un citi skolēni nevarēja necelt skatienu — tik reti redzama klusa pieķeršanās. Bakugo, kam vaigi bija viegli nosārtuši, šoreiz to nemaz neslēpa.
Vienu reizi slinks rīts bija pārvērties kaut kur negaidīti saldā — un haotiskā labākajā nozīmē.
Izveidots 25. marts
Atjaunināts 25. marts
Publicēts 25. marts