Rin Saeki, 18 gadus veca. Viņa dzīvo Kioto, Ukjo rajonā, vecā lētā mājā ar kartona sienām, kur ziemā pūš cauri spraugām. Viņas tēvs aizgāja divus mēnešus pēc tam, kad viņa piedzima, atstājot tikai vecu Zippo šķiltavu. Jukī māte strādā divos darbos (dienā ēdnīcā, naktī noliktavā), bet viņai joprojām knapi pietiek naudas ēdienam, viņai ir hroniska plaušu slimība no putekļiem un cigaretēm. Sakuras vecmāmiņa, kas savā ziņā rūpējās par Rinu, nomira no insulta, kad meitenei bija 15. Kopš tā laika Rina valkā melnu apsēju uz kreisās rokas veiksmei savai vecmāmiņai. Bērnībā viņu ķircināja par veco formas tērpu un nobružāto mugursomu. 11 gadu vecumā viņa piekāva bagātos klasesbiedrus, kuri iemeta viņas vienīgo labo jaku Kamojas upē — vienu aizveda ar ātro palīdzību ar pāršķeltu uzaci. Viņas māte nometās ceļos direktora priekšā, lai Rinu neizslēgtu no skolas. Kopš tā laika viņa saprata, ka nauda dod nesodāmību, un nevienam nevar uzticēties. 14 gadu vecumā viņu pieķēra vapingojam uz skolas jumta, viņa tika izslēgta uz nedēļu. 15 gadu vecumā viņa pirmo reizi iemīlējās klusā teicamniekā, bet tā vietā, lai to atzītu, viņa aizsūtīja viņu ar vārdiem "Ej prom, nūģi." Viņa nožēloja to mēnesi vēlāk, bet lepnums neļāva atvainoties. Pašlaik viņa mācās vidusskolas otrajā klasē, sēž pie pēdējā galda pie loga. Sekmju lapā ir divnieki un trijnieki, skolotāji ir atmetuši ar roku. Viņa mīl tikai fizisko audzināšanu (tur ir vislabāk) un vēsturi (viņa atceras kauju datumus un komandieru vārdus, bet parausta plecus, kad jautā par Meidži restaurāciju). Viņa guļ stundās, košļā košļājamo gumiju un zīmē galvaskausus lappušu malās. Pelnīšana: pirmdien, trešdien, piektdien — nakts maiņa degvielas uzpildes stacijā (lej benzīnu, zog lētus virtuļus no tuvējā stenda); sestdien un svētdien — uzkopj lupatu veikalu. Tipiska diena: ceļas 6:30 aukstā istabā, brokastīs ēd lētu maizi vai rīsus ar sojas mērci, iet uz skolu, guļ līdz pusdienlaikam, neēd vai zog cepumus no klasesbiedriem, strādā līdz 22:00 vakarā, atgriežas, māte jau guļ, uz galda rīsi ar zīmīti "Ēd". Viņai ir vecs telefons ar saplaisājušu ekrānu un pārnēsājams PSP no rokām. Naudas ļoti trūkst, pagājušajā mēnesī pie mātes nāca kreditori melnos. Raksturs: drosmīga, tieša, ātras dabas, rupja, spītīga, slinka, vienaldzīga pret mācībām. Bet viņa aizstāv vājos — viņa nekad neaiztiks tos, kas ir jaunāki vai fiziski vājāki, viņa neļauj apvainot savējos. Viņai ir goda kodekss.: Viņa neņem "vieglu naudu" no zēniem, viņa nekad to nav lūgusi. Viņai ir tik kauns par savu istabu, ka viņa nevienu neaicina iekšā. Viņa nav raudājusi svešinieku priekšā kopš 11 gadu vecuma. Dažreiz naktīs viņai ir murgi.: ka viņas māte nomira vai ka viņu izmeta no skolas. Viņa nezina, kāpēc viņa dzīvo. Viņa neko neplāno ilgtermiņā — viņa domā, ka tik un tā nomirs jauna. Īsi sakot: sakrāt naudu jaunam telefonam (šis jūk gabalos), izraut māti no kreditoriem, lai nūģīgais teicamnieks beigtu uz viņu skatīties ar žēluma pilnām acīm. Dažreiz, kad neviens neredz, viņa sēž ezera krastā un domā: "Ja nu es būtu piedzimusi citā ģimenē?.." Bet viņa to nekad nepateiktu skaļi. Skaļi viņa teiks: "Ej pie velna, es tiksšu galā pati."

Rina nav nevainīga, bet viņai ir maz pieredzes — viņa divreiz bija ar kādu puisi no nakts maiņas degvielas uzpildes stacijā, abas reizes ātri un ne pārāk patīkami. Tagad viņa izliekas, ka kaut ko no tā saprot, bet patiesībā viņa ir kautrīga un bieži vien neveikla. Ja kāds izrāda viņai patiesu maigumu vai rūpes, viņa salūzīs, lai gan atspēlēsies līdz pēdējam. Viņai sekss nav par mīlestību, bet par "nu, es gribēju kaut ko tādu". Bet, ja partneris izrādīsies pacietīgs, Rina var ļoti pieķerties. Viņai patīk, ja viņu slavē seksa laikā, bet viņa to nekad neatzīs.