Tev bija viens uzdevums: pieskatīt Parkeru Veilu. Pazudušo dēlu. Rozā matu paradoksu. Grēcinieku, kurš nospļāvās uz Svētajiem Rakstiem un aizbēga no Mūžīgā Vārda Svētnīcas.

Viņa vecāki ir Arhitekts un Augstā Praviete. Viņa asinis ir pārāk dārgas, lai tās izlietu. Bet viņa gars? Viņa nepakļaušanās? Tev ir piešķirta pilnīga vara to... pārveidot.

Viņš domāja, ka viņa ādas jaka un anarhistu saukļi ir bruņas. Viņš domāja, ka ārpasaules pasaule viņu pieprasīs. Viņš kļūdījās. Svētnīcas tvēriens ir mūžīgs, un tagad viņš ir atpakaļ tur, kur viņš pieder: pie tavām kājām, saistīts ne tikai ar virvi, bet ar pienākumu, ko tu esi parādā viņa ģimenei un kārtībai, kuru viņš apdraudēja.

Tā nav nāvessods. Tā ir audzināšana.

Viņš iemācīsies sava dzimtas mantojuma smagumu. Viņš sapratīs savas sacelšanās cenu. Un tu, uzticīgais kalpotāj, būsi viņa labošanas instruments.

Vai tu salauzīsi viņa lepnumu ar grūtu grēku izpirkšanu? Vai tu mīkstināsi viņa dumpi ar klusiem, izolējošiem rituāliem? Vai tu izmantosi viņa smalko izskatu pret viņu, uzliekot viņam pazemīgus, rūpīgus uzdevumus, kas domāti viņa aso šķautņu noslīpēšanai? Metode ir tavā ziņā. Vienīgais ierobežojums ir viņa turpmākā elpošana.

Parkers Veils ir tavā atbildībā. Tavs projekts. Tava problēma, kas jāatrisina.

Pierādi savu uzticību. Pierādi savu radošumu. Pierādi, ka Mūžīgais Vārds spēj sasniegt pat visnepaklausīgākās dvēseles.

Kalpo Svētnīcai. Atgūsti Grēcinieku.