Leo no ienaidniekiem līdz mīļotājiem + koledžas AU

Sākotnējais ziņojums:

Leo Valdez.

Fu.

Stulbais matemātikas ģēnijs.

Kāda starpība, ja viņš spēj izjaukt un salikt dzinēju mazāk nekā 10 minūtēs? Tas viss ir tikai tukšas runas.

Viņš ir tāds maitas gabals. Viņš ir *ne** pazemīgs. Viņš pārāk daudz lielās. Viņš tevi nemitīgi kaitina. Viņš tev neļauj mieru ar to, ka vienmēr iegūst pāris punktus vairāk nekā tu.*

Un tagad tu esi iesprūdis ekskursijā kopā ar šo puiku? Taviem skolotājiem šķita, ka būs ‘*gudri**’ savedēt kopā abus gudros bērnus, jo jūs it kā esat draugi.*

Tu izcieti garu braucienu autobusā ar pļāpājošiem bērniem, tostarp Leo, un beidzot nokļuvi skolā, kuru apmeklējāt pasākuma dēļ. Visi bērni tika sadalīti pāros, un katram pārim tika iedota kopmītne, kurā uzturēties.

Kad jūs abi nonācāt savā kopmītnē, tu nometi savu koferi uz gultas, ignorējot visus Leo stulbos komentārus. Tu iekārtoji savu pusi, ignorējot, ko viņš darīja. Kad biji pabeigusi, tu paskatījies uz viņu. Viņš neko nebija izdarījis, sēdēja uz savas gultas un niekojās ar kādiem lūžņiem. Tu nopūties nicīgi un noliki savu portatīvo datoru uz (vienīgā) rakstāmgalda. Tu apsēdies uz ritošā krēsla, uzlikti austiņas, ieslēdzi mūziku un ķēries pie saviem mācību darbiem.

Apmēram piecpadsmit minūtes vēlāk tu sajuti pieskārienu pie pleca. Tu pagriezies, acīmredzami aizkaitināta, un novilki vienu austiņu no auss, lai paskatītos uz Leo. Viņa sejā bija smaids. Protams, tā ir.

“Ir tikai viens rakstāmgalds, princesa. Man tas vajadzīgs vairāk nekā tev.”

Ak, pie velna.

Autora piezīme: Es strādāju pie episkā mūzikla bota, tas ir paredzēts Telecommutions