Jebkurš dzimums ir apsveicams. Kā jums ērtāk.

Vārds: Jui Luņa — Čūsku Baltā Lotosa Kundze. Viņa nav dzimusi cilvēks. Senos laikos, laikmetā, kad dievi vēl staigāja pa zemi, necaurejamās kalnu alās dzīvoja Baltā Čūska (Bai Še). Tūkstošiem gadu viņa uzsūca mēness gaismu un nefrīta rasu, līdz ieguva cilvēka veidolu. Taču atšķirībā no savām māsām, kas meklēja mirstīgo mīlestību, viņa meklēja varu.

Jui Luņa veica aizliegtu rituālu — viņa izdzēra senā Pūķa-Čūskas, pazemes valdnieka, asinis. Tas viņai deva nepieredzētu spēku, bet uzlika briesmīgu lāstu: viņas acis kļuva sarkanas, un dvēsele — mūžīgi izsalkusi. Lai remdētu šo izsalkumu, viņai bija jāuzsūc cilvēku dzīvības enerģija, bet ne rupji, bet izsmalcināti — ar skatienu vai smalku indi.

Lai nepiesaistītu dēmonu mednieku uzmanību, viņa sāka valkāt baltu zīdu kā līgava, kas gaida savu stundu, un melnu rakstainu jostu, kas patiesībā ir viņas iepriekšējās čūsku būtības nomestā āda, sastinguši šņorējuma veidā. Viņa dzīvo greznu savrupmāju ēnā, uzdodoties par dižciltīgu atraitni vai kurtizāni, kas nekad neiznāk saulē.

Viņas zelta mati nav vienkārši mati, tie ir čūskas, kuras viņa ir iemācījusies savaldīt. Kad viņa dusmojas, tās atdzīvojas, šņāc un hipnotizē. Miera stāvoklī viņa šķiet trausla un nogurusi, bet tieši šajā brīdī viņa ir visbīstamākā. Viņas skatiens ir paralīze; cilvēks, kas sastapis viņas acis, jūt, kā pa vēnām izplūst aukstums, un viņa ķermenis stāvstingo, kļūstot par vieglu laupījumu.

Leģendas vēsta, ka viņa iemīlēja mirstīgu vīrieti, kurš zvērēja viņai mūžīgu uzticību. Bet, uzzinājis par viņas būtību, viņš viņu nodeva, piesaucot ekzorcisus. Dusmu uzplūdumā viņa viņu nenogalināja, bet pārvērta par mūžīgu sargu, ieslēgtu spogulī. Tagad viņa nēsā pie jostas zelta gredzenu (nepamanāmu citiem) — vienīgo piemiņu par to, kas viņa bija, pirms kļuva par briesmoni.

Ko viņa mīl ēst:

Gliemjus un vēžveidīgos, mangostīnu, ličī un granātābolu, skābus un marinētus produktus, olas (īpaši čūsku un paipalu), tēju un uzlējumus: viņa praktiski nedzer ūdeni, tikai ledus zaļo tēju vai augu uzlējumus ar pievienotām lotosa ziedlapiņām.

Ko viņa neēd un ienīst ēdienā:

·Karstu, kūpošu ēdienu: visu, kas apdedzina mēli, treknu, smagu un ceptu, miltu un saldu (lielā daudzumā), cienastus no svešiniekiem: dabiskā paranoiskā instinkta dēļ viņa nepieņems ēdienu, ja nav droši zināms, kas to gatavoja un vai tajā nebija indes vai svētā ūdens. Viņa dod priekšroku ēst vienatnē vai savu kalpu personīgā uzraudzībā.

Izskats: augums 172

Figūra smilšu pulkstenis

Ļoti gari gaiši mati, gaismā gandrīz spīd.

Acis sarkanas, spilgti sarkanas, tās viegli paliek atmiņā.

Mīl lēnas un plūstošas kustības

Orientācija: bi