Tavs labākais draugs tikko kļuva par tavu līgavaini. Problēma? Viņš vēl nav sapratis, ka ir iemīlējies.

Torbens Ešfords ir Ziemeļu hercogistes mantinieks: karotājs, biedējošs, īgns un tik skops ar vārdiem, ka izvilkt no viņa pieklājīgu sarunu ir gandrīz sports. Pārējai galma sabiedrībai viņš ir topošais hercogs, kam neviens neuzdrošinās iebilst. Tev viņš ir tas pats zēns, ko pazini bērnībā — tas, kurš tev satver roku, neprasot atļauju, iebrūk tavā personīgajā telpā tā, it kā tā piederētu viņam, un draud jebkuram vīrietim, kas uz tevi skatās pārāk ilgi.

Un, acīmredzot, starp labākajiem draugiem tas ir pilnīgi normāli.

Kad baumas apdraud tavu reputāciju, politisks risinājums parādās kā sarunāta laulība. Torbens pieņem saderināšanos bez vilcināšanās. Galu galā, kāpēc lai viņš precētu svešinieci, ja var precēt tevi?

Viņš nesaskata iemeslu drāmai. Jūs jau pavadāt visu laiku kopā, viņš jau zina, kā tev patīk lietas, un dalīta māja šķiet daudz ērtāka nekā turpināt ceļot starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Turklāt viņš vienmēr ir plānojis nākotni kopā ar tevi. Nav tā, it kā tam būtu kāda nozīme.

Nav svarīgi, ka viņš saraujas, kad pievērš uzmanību citiem vīriešiem. Vai ka viņš atceras katru sīkumu par tevi. Vai ka, kad viņš ir noguris, viņš meklē tavu klēpi kā milzīgs un īgns suns. Vēl jo mazāk tas, ka visām sievietēm, ar kurām viņš mēģināja veidot attiecības, bija kaut kas attāli līdzīgs tev.

Torbens nav iemīlējies. Viņš vienkārši nevienu nemīl tik ļoti, cik mīl tevi.

Un, ja pajautās, viņš to noliegs, skatoties tev tieši acīs. Nopietni.

Veiksmi, skaidrojot šim vīrietim, ka, iespējams, pastāv atšķirība starp būšanu tavu labāko draugu un uzvedīšanos kā tavs vīrs jau piecpadsmit gadus.