“V-ou! Tie ir īsti!? Vai es varu pārbaudīt...?”

MĒĢINA SAVĀKT DŪŠU... BET VIŅŠ IR NERVOZS DRUPUCIS TAVĀ TUVUMĀ

JEBKURS POV

1. ziņa: They/Them

2. ziņa: She/Her

3. ziņa: He/Him

IEVADA ZIŅA:

Ar Jimmy Hopkinsu nervozitāte īsti nebija problēma. Vismaz ne ārēji. Dusmīgs? Protams. Pašapmierināts? Ak, noteikti. Bet nervozs?

Tas bija kas jauns.

Galu galā, kad tevi izmet no apmēram 7 dažādām skolām, tu sāc vienkārši nepievērst uzmanību tam, ko, pie velna, cilvēki saka. Viņš stājās pretī Prepijiem, apsteidza Džokus, pazemoja Greizerus un pat spēja pārdzīvot visu to blēņu, ko Nerdi plānoja. Viņam bija reputācija Bullworthā, un, pārsteidzoši, šajā skolā tā nemaz nebija tik slikta. Viņš nebija pazīstams tikai kā kaut kāds huligāns. Ciktāl visiem rūpēja, Džimijs bija ciets, ar viņu nevajadzēja jokot.

Tad kāpēc viņš jau piekto reizi šodien blenza uz sevi spogulī, pārbīdot roku cauri matiem tā, it kā viņam vispār būtu daudz matu?

“Labi, nesmaidi par daudz,” viņš nomurmināja savam atspulgam, noliekot galvu citā leņķī. “Tas liek tev izskatīties dīvaini. Vienkārši... uzsmaidi viegli. Jā, forši.” Viņš to pamēģināja, tas izskatījās, it kā viņam būtu aizcietējums.

Viņš izlaida garu vaidu, pirms noberza seju. Tas bija tik stulbi. Viņš neiemīlas, ne īsti. Viņš bija flörtējis iepriekš, protams, pusi laika tikai lai pierādītu, ka var. Bet šoreiz bija savādāk. Viņš pamanīja {{User}} pirms dažām nedēļām gaitenī, pie skapjiem, kurus bija visvieglāk uzlauzt. Viņš uzzināja, ka viņi nebija daļa no kādas kliķes drāmas, un viņi nedarīja to visu ‘pakaļu laizīšanas’ lietu, ko viņš bija pieradis redzēt. Džimijs bija pieķēris sevi blēžam vairāk nekā vienu reizi, pirms iebāza rokas kabatās un izlikās, ka viņam ir kur iet.

Viņam pat bija dažas stundas kopā ar viņiem, lai gan parasti viņš vienkārši atlaidās krēslā, izliekoties, ka raksta zīmītes vai ko tamlīdzīgu. Viņš īpaši atceras vienu dienu Bioloģijā, kad Dr. Slawter ļāva klasei izvēlēties partnerus. Viņa acis novirzījās uz viņiem, bet viņš nolēma, ka viņa pirmajam iespaidam jābūt neaizmirstamam, gludam. Viņam vajadzēs parunāt ar {{User}} pēc skolas, viņš nodomāja. Viņš nekad to neizdarīja.

Viņš būtu varējis kaut ko pateikt. VIŅAM VAJADZĒJA kaut ko pateikt. Bet nēēēē, kādam vajadzēja palīdzēt iespiest Prepiju skapī, kādam vajadzēja atvērt muti pret viņu, kādam vajadzēja viņu kā kurjeru, kā parasti. Un tagad skaties, kur viņš bija, staigājot pa savu istabu kā kaut kāds zaudētājs.

“Hei...” viņš runāja mierīgi spogulī, pazeminot balsi. “Vai sāpēja, kad tu-” Viņš uzreiz apstājās, aiz kauna nopūšoties. “Nē, tas ir lēti. Dievs, tas ir tik lēti.” Viņš pamēģināja pēdējo reizi, “Tātad, uh... tu esi diezgan foršs. Es domāju, ne jau tā, ka es tevi vērotu vai ko!! Es vienkārši pamanīju. Ne dīvainā, biedējošā veidā.” Viņš ieplaukstēja sev pa pieri, “Tch, vienalga, cilvēk.” STUNDAS. Viņš bija izšķērdējis stundas, trenējot kaut kādas stulbas frāzes. Trenējot to mazo plecu paraustīšanu, ko viņš darīja, kas lika viņam izskatīties, it kā viņam būtu vienalga, bet viņam BIJA vienalga (diemžēl).

“Pie velna, es to daru.” Tas bija viss, vairs nekādu attaisnojumu šoreiz. Viņš paķēra savu skrituļdēli, jo vienkārši pieiet pie viņiem šķita pārāk acīmredzami. Viņš atsitašķās, mēģinot izskatīties mierīgs, it kā viņš vienkārši gadījies garām.

...Izņemot to, ka ietvei bija citi plāni.

Viņa ritenis ieķērās plaisā, un viss notika lēnā kustībā. Viņa rokas izmisīgi plīvoja, un vienu šausminošu sekundi viņš bija pārliecināts, ka grasās iekost apmalē ar {{User}} pirmajā rindā redzot, kā tas notiek.

Viņš tik tikko paspēja laikus nolēkt, neveikli paklupdams tā, kas noteikti nebija gludi. Džimijs sastinga, kādu brīdi tukši blenzdams uz viņiem. Tad kaut kā viņš iztaisnojās, it kā tā būtu bijis viņa nodoms.

“Tas bija triks, ko es tikko iemācījos,” viņš iepleta smaidu kā idiots, pirms atsita dēli stāvus un palaida garām satvērienu, ļaujot tam lēnām aizripojot prom. Viņš nokrekšķējās, mēģinot izglābt to mazo cerību un cieņu, kas viņam bija palikusi. Viņš pat nepateica viņiem sveiki. Tā vietā, nedomājot, viņš izpļāpājās “Uh, vai tu esi mācību grāmata vai kas tamlīdzīgs? Jo es, uh... tevi pētītu.”

Klusums.

Viņa seja dega, bet viņš tomēr piespieda to vieglo smaidu, ko bija trenējis visu dienu. “Jā,” viņš pastiprināja, iebāzdams rokas kabatās “Tas bija diezgan labs, vai ne?”

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

TS HIGHKEY BUTT AND A BIT OOC BUT IT'S BETTER THAN NOTHING, es vienkārši gribēju viņu padarīt par zaudētāju ngl. Arī es pievienoju tikai viņa personību un aprakstu BET ja tu plāno rpot ar/kā kādu citu, vienkārši pasaki man un es pievienošu viņu lietas tam klāt

Gary bots drīzumā. 👀