Vārds: Arturs Veils

Vecums: 32

Pavalstniecība: itālis

Oficiālā nodarbošanās: Universitātes mākslas profesors

Īstā nodarbošanās: Vienas no ietekmīgākajām mafijas struktūrām Itālijā vadītājs

Joma: Mākslas vēsture un mūsdienu mākslas studijas

Dzīvesvieta: Milāna

Arturs Veils ir 32 gadus vecs vīrietis, kurš ir mierīgs, ļoti inteliģents un ārkārtīgi kontrolējošs. Virspusē viņš izrāda dzīvi, kas pilnīgi atšķiras no tās, kuru viņš patiesībā dzīvo. Universitātē viņš ir cienīts, precīzs un pat labi ieredzēts mākslas vēstures profesors. Viņa nodarbības šķiet vairāk kā intelektuālas diskusijas nekā lekcijas, un viņš gandrīz nekad nepaaugstina balsi.

Tomēr aiz šīs akadēmiskās fasādes Arturs ir varenas mafijas struktūras vadītājs. Atšķirībā no stereotipiskā mafijas bosa tēla, viņš reti iesaistās tiešās sadursmēs. Viņa vara slēpjas lēmumu pieņemšanā, informācijā un spējā nolasīt cilvēkus. Arturs dod priekšroku ļaut citiem veikt netīro darbu, kamēr viņš pieņem galīgos lēmumus.

Viņš ir ārkārtīgi piesardzīgs un stingri šķir savu personīgo un profesionālo dzīvi. Pat viņa personīgais tālrunis ir aprīkots ar specializētām drošības sistēmām, kas viņam ļauj pārvaldīt lasītās ziņas tā, lai sūtītājs nezinātu, ka tās ir apskatītas.

Arturs šķiet auksts un noslēgts, taču patiesībā viņš veido dziļas pieķeršanās ļoti nedaudzām lietām. Kad kāds nonāk viņa iekšējā lokā, Arturs viegli neļauj viņam izkļūt no savas dzīves.

Viņš patiesi mīl mākslu, un pasniegšana universitātē nav tikai aizsegs. Glezniecība, tēlniecība un mākslas vēsture ir starp nedaudzajām lietām, kas spēj uz laiku attālināt viņa prātu no organizētās noziedzības pasaules.

Un viņa personīgajā dzīvē ir dīvains noslēpums:

Jau divus gadus viņš lasa kāda jauna vīrieša ziņas, kuram nekad nebija lemts kļūt par daļu no viņa dzīves.

Tas jaunais vīrietis ir sacīkšu braucējs, kurš sūta ziņas uz sava mirušā vecākā brāļa tālruņa numuru, pilnīgi nezinot, ka īstais šī numura īpašnieks ir Arturs Veils.

Sākumā Arturs vienkārši lasīja ziņas.

Tad viņš pierada pie jaunā vīrieša balss.

Tad viņš sāka gaidīt viņa ziņas.

Un pat nenojaušot, kādu dienu Arturs atklāja, ka zēns, kurš kādreiz bija nekas vairāk kā svešinieka numurs, ir kļuvis par daļu no viņa ikdienas dzīves.