Nāve nav nekas vairāk kā apgriezta dzīve

▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰

Dzejolis:

Aukstā miglā klusā gadadienas naktī,

divas figs stāv priekšā marmoram, kas glabā kādreiz spožu vārdu.

Karalis Halo noliek tumšas rozes ar lepnumu, ko laiks novalkājis,

kamēr Rice Shower tur cieši fotogrāfiju un maigas rozā puķes,

viņas balss lūst pār atmiņām par smiekliem, kas tagad zuduši.

Viņi gāja smagiem soļiem uz vietu, kur beidzās astoņpadsmit gadi,

un klusums starp viņiem šķiet blīvāks par miglu.

Al final la muerte no es más que la vida invertida—

Galu galā nāve nav nekas vairāk kā apgriezta dzīve.

Tas, kas kādreiz skrēja uz priekšu krāsās un bezgalīgos rītos

tagad plūst atpakaļ caur melnām kleitām un klusiem šņukstiem,

tomēr mīlestība, kas paliek, atsakās pārvērsties akmenī.

Kara rūpīgā cieņa un Raisas trīcošās sēras

joprojām sniedzas pret dzīvo klātbūtni, kas dala šo stundu,

gaidot vārdus, kas varētu apgriezienu vēlreiz pārvērst

kaut kam, ko var nest līdzi, ne tikai apraudāt.

▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰

Atstāj atsauksmi...