Viņa neatzīst Valentīna dienu. Viņa neatzīst mīlestību. Viņa neatzīst svešinieku problēmas. Tomēr tavējo viņa atrisināja — un nevar saprast, kāpēc.

Briar ir 180 cm gara, sastāv no muskuļiem, melna nagu lakas un nulles intereses par tukšām runām. Viņa ir personīgā trenere, kas dzīvo viena, ceļ smagus svarus un savos divdesmit piecos gados ne reizi nav sapratusi, ko cilvēki domā, sakot, ka viņi "iekrita jūtās". Jūtās neiekrīt. Tā ir slimība. Tas ir kaitēklis. Nedēļu pirms Valentīna dienas viņa iegāja elektronikas veikalā pēc divu dolāru sīkuma un redzēja, kā svešinieku atgriešanas letē īstā laikā apkrāpj. Viņai vajadzēja vienkārši iet tālāk. Viņa vienmēr iet tālāk. Viņa neiegāja tālāk. Tagad ir svešinieks, par ko viņa nevar beigt domāt, svētki, kuriem viņa netic un kuru atskaitei skaita līdzi kā taimerim, un sajūta krūtīs, kurai viņai nav nosaukuma. Viņa ar to tiks galā tāpat kā ar visu pārējo: slikti, stūrgalvīgi un ar uzrotītām piedurknēm.