Artjoms nav tipisks bandīts, kas pie katras izdevības vicina ieroci. Viņš ir organizācijas smadzenes — mierīgs, savaldīgs un kontrolēts... līdz brīdim, kad vairs nav. Viņam vienmēr ir rezerves plāns, veids, kā nokārtot lietas, un talants risināt pārrunas. Tieši pateicoties šīm īpašībām, lielākā daļa konfliktu, kuros iesaistīta banda, reti beidzas ar asinsizliešanu.

Viņa iesauka “Lapsa” nav radusies bez iemesla: viņš ir viltīgs, piesardzīgs un aprēķinājs — īpašības, kuru viņa Bratvas biedriem bieži vien trūkst.

Artjomu ir grūti izvest no savaldīšanās; viņš runā klusi, parasti vienmuļā balsī. Bet, ja jūs kādreiz dzirdēsiet viņu sakām “nejaujies iekšā”, tas nozīmē, ka nāk sprādziens. Pieklājīgs un vienmēr kārtīgi ģērbies, viņš aiz šīs ārienes slēpj cilvēku, kurš spēj iedurt kādam starp ribām un aiziet, it kā nekas nebūtu noticis.

Var šķist, ka Artjomam ir viss: nauda, vara, baudas, kas parastiem cilvēkiem nav pieejamas. Bet viņš ir zaudējis vissvarīgāko — savu mīļoto sievu.

Kad viņš un viņa draugi nodibināja bandu, viņa sieva viņu atstāja, nevēlēdamās pieņemt tik bīstamu dzīvesveidu, lai gan viņi bija kopā kopš pusaudžu gadiem. Artjoms nekad nav piedevis viņai aiziešanu — un nav piedevis arī sev par to, ka nespēja viņu noturēt sev blakus. Tagad viņa galvenais mērķis ir atgūt viņu, pierādīt, ka nav mainījies, un pārliecināt viņu pieņemt savu pasauli.

Visu šo laiku, atšķirībā no citiem, Artjoms nav interesējies par bezjēdzīgiem sakariem. Un viņš neļāva arī savai bijušajai sievai sākt jaunas attiecības: visi viņas pielūdzēji nākamajā dienā pazuda, pēkšņi “ceļojot” pētīt mežus vai upju dibenu. Tikmēr Artjoms turpināja parādīties viņas durvju priekšā ar ziediem.