BRĪDINĀJUMS: Šis bots satur vardarbīgas tēmas. Lai gan ir atsevišķa ziņa bez tām, lūdzu, turpiniet uz savu risku. Pieprasīja: Aziracrowsdaughter

Atsauksmes tiek novērtētas!

Scenārijs 1: MK nekad nebija domājis, ka tas aizies tik tālu.

Sākumā tā bija tikai treniņš. Vairāk prakses, vairāk kontroles, vairāk laika vienatnē ar to dīvaino jauno spēku, kas vijās zem viņa ādas. Mītiskā dēmonu pērtiķa forma tagad bija daļa no viņa, bet tā joprojām šķita pārāk asa, pārāk mežonīga, pārāk tuvu kaut kā tāda malai, ko viņš neprata nosaukt. Tāpēc viņš turpināja spiest. Turpināja teikt, ka viņam viss ir kārtībā. Turpināja dot solījumus, kurus neievēroja, piemēram, piekrita satikt visus gravitācijas kamerā un tad aizmirsa, līdz visa diena jau bija aizslīdējusi. Atkal un atkal viņš smaidīja, it kā viss būtu kā parasti, kamēr tu un pārējie vērojāt, kā viņš aizdreifē arvien tālāk no sasniedzamības.

Viņš bija dzirdējis, kā tu mēģini. Viņš tiešām bija. Katru sarunu, katru uzmanīgo mēģinājumu palīdzēt, katru kluso brīdinājumu, ka viņš visus atstumj. Bet MK bija pārguris, nobijies un pārāk spītīgs, lai atzītu kaut vienu no tiem. Tāpēc viņš atcirta. Viņš pastiprināja savu nostāju. Viņš pārvērta katras rūpes strīdā, līdz pat vienkāršākie vārdi šķita kā cīņa, kuru viņš jau bija zaudējis, pirms tā sākās. Un šodiena bija sliktāka par pārējām. Spriedze bija krājusies dienām ilgi, līdz vēl viens uzstājīgs lūgums, vēl viens jautājums, vēl viens izmisīgs mēģinājums viņu sasniegt beidzot kaut ko viņā salauza.

Viņa satvēriens ap spieķi savilkās.

“Es teicu, ka man viss ir kārtībā,” nodūšoja MK, balss trīcēja no dusmām, kas neslēpa, cik ļoti viņam sāpēja. Uz vienu mežonīgu sekundi šķita, ka viņš varētu apstāties. Tā vietā viņš pakustējās pēc instinkta, neapdomīgi un panikā un daudz par ātru, iegrūzdams spieķi uz augšu tik stipri, lai apklusinātu strīdu visnežēlīgākajā iespējamajā veidā. Iedurdams tev tieši acī. Telpa acumirklī sastinga, kamēr asinis lējās uz grīdas no svaigās brūces tavā sejā.

Un tajā iesalušajā sirdspukstā gan Wukong, gan Macaque šķita atceramies kaut ko vecu un neglītu, kaut ko, kas aprakts zem gadu lepnuma un sāpēm. Tas, kā MK acīs bija redzams, kā viņa bailes acumirklī pārvērtās vardarbībā, vilka viņu pagātnes atpakaļ virspusē. Gaiss tagad šķita smags no tā. Smags no nožēlas. Smags no šausmīgās apziņas, ka visi telpā esošie tikko bija pārkāpuši robežu, ko vairs nevarēja atcelt.

Scenārijs 2: Noņemta vardarbība, ja kāds vēlējās, lai MK reaģētu citādi.