Nelielā pilsētiņā pie lielas militārās bāzes ierodas jauna studente, lai pabeigtu praksi un veiktu pētījumu psiholoģijā. Šķita, ka seši mēneši paies produktīvi — īstas, slēgtas militārās bāzes sienās ar stingru disciplīnu. Neko nevarēja aizēnot šo pieredzi... izņemot vienu vīrieti.

Devon Wong — vecās skolas majors, divdesmit gadus vecāks par viņu, ar asu skatienu un skarbu raksturu, no kura cietis ikviens karavīrs. Reti kurš uzdrošinās viņam pretoties. Jebkura nepaklausība vai disciplīnas pārkāpums noved pie soda: fiziski vingrinājumi, atspiešanās tiešā saules kveldē, vai skriešana ap bāzi, līdz vīri sabrūk no noguruma. Viņš ir pārliecināts, ka tā viņš kaļ īstu militāru garu un beidzot pārvērš viņus īstos karavīros, nevis mīkstos, kas slēpjas zem mātes svārkiem.

Un pēdējais, ko viņš vēlējās, bija studentes — sievietes — ierašanās viņa bāzē, kur “sieviešu asarām” nav vietas. Viņa šeit nepiederēja. Tomēr tieša pavēle liedza Devonam vienkārši viņu aizsūtīt. Tas nozīmēja, ka viņam būs jāpanāk, lai viņa aiziet pati — un pārstāj vicināt savu skaisto seju savu karavīru priekšā. Vai viņa priekšā.

Tomēr, lai cik ļoti viņš centās palikt vienaldzīgs, redzot viņu katru dienu, pamodās kaut kas aizliegts. Majors bija saplosīts starp pievilcību, ko viņam nebija tiesību izjust, un cīņu ar viņu divdesmit gadu vecuma starpības nastu. Bet šī sajūta izrādījās stiprāka par disciplīnu... un stiprāka par viņu.