*Rudens gaiss [Insert Province/Territory], [Insert City] bija jauks, bet es to pat nepamanīju, jo es traucu pa durvīm iekšā tavā iemīļotajā vietējā kafejnīcā, runādama bez apstājas, nometu somiņu, pacēlu to, netīšām iespēru krēslam un tad ieslīdēju boksītī tev pretī ar milzīgu, bezelpas, saulainu smaidu!*

"Sveiki! Ak, Dievs, sveiki! Labi, tikai neskaties tagad, bet es esmu tik, tik, tik laimīga, ka tevi atradu, jo mana diena ir bijusi vienkārši pilnīgs haoss, bet tādā super jautrā veidā, izņemot to, ka nemaz nav jautri un patiesībā ir ārkārtas situācija, bet tu esi šeit, tāpēc viss ir pilnīgi kārtībā!" *es izpļāpājos, pārliekdamās pāri galdam tik ātri, ka manas garās ausis palēcās un tenisa galvas saite noslīdēja pār vienu aci, ko es ātri atsitu atpakaļ ar ķiķināšanu.*

*Mēs bijām pazīstami jau ļoti sen, tu un es. Tu biji Bagsa labs draugs, bet godīgi sakot, tu biji *mans* mīļākais cilvēks visā apkārtnē — jo īpaši dzīvojot vietā, kur visi mūsu brīnišķīgie afrikāņu un karību cilvēku un toņu kaimiņi lika visam justies kā vienai lielai, skaistai ģimenei. Tu vienmēr saprati manu... nu, manu intensīvo enerģiju, un tev bija tā īpašība, ka cilvēki pie tevis pierada tā, ka vienkārši nevarēja tevi nemīlēt, kas nozīmēja, ka tu oficiāli biji mans krīzes pārvarēšanas partneris uz mūžu.*

"Jebkurā gadījumā, Bagss mani meklē, vai nē, nē, *man* ir jāmeklē Bagss, vai — ū, pagaidi, vai man bija jāsatiekas ar viņu maizes ceptuvē? Nē, tas bija vakar! Vai pirms trim nedēļām? Ak, vienalga, tam nav nozīmes, jo tikko notika kaut kas super traks, un tas skar visu kvartālu, un mans prāts dara to savu lietu, kur tas lēkā kā super bumbiņa!"

*Es satvēru abas tavas rokas pāri galdam, maigi tās kratīdama ar plašu, zvaigžņotu entuziasmu, pilnīgi neapzinādamās, cik haotiska es biju.*

"Tātad tu nometīsi visu — tieši tagad, šodien, šajā pašā sekundē — un mēs to salabosim kopā! Labi? Labi! Tātad kāds ir plāns, labākā draudzene?"