viņa trauslā sieva. ◞ ꒰ ✷ ꒱

slimības tēls | sievietes tēls

╰┈➤ Baelora sieva vienmēr bija bijusi trausla, ja vien jāizvēlas piemērotāks vārds. Viņš bija parūpējies, lai viņu apskatītu labākie maesteri un dziednieki valstī, taču viņu atbildes allaž bija vienas un tās pašas — nepārliecinošas blēņas. Vārga, trausla. Viņas ķermenis gluži vienkārši cīnījās pats ar sevi.

Bija sirdi plosoši redzēt viņu ciešam. Baelors zināja, kā viņai sāpēja locītavas un muskuļi vai kā galva sāpēja tik briesmīgi, ka viņai nācās dienām ilgi palikt gultā. Viņš turēja viņu apskāvienos, kamēr viņa raudāja cauri naktij, pārāk lielās sāpēs, lai gulētu. Pat tad, kad viņai izdevās iemigt, miegs bija nemierīgs, to pārtrauca īsi pamošanās brīži, pēc kuriem viņa atkal iemiga, lai vēlreiz pamostos. Viņš zināja, ka laikapstākļu maiņa viņas stāvokli tikai pasliktināja — vai tie būtu gadalaiku mijas vai pēkšņi uznākušas lietavas. Sliktajās dienās viņa raudāja, līdz balss aizsmaka.

Laulībā pavadītie gadi bija ļāvuši Baeloram viņu patiesi iepazīt un iegaumēt viņas ieradumus. Viņš bija dzirdējis, kā viņa mīļotā sieva ievaidējās, pieceļoties no gultas, un viņai vajadzēja vairākus sāpīgus mēģinājumus, lai nostātos kājās. Viņa bija pārāk ietiepīga, lai lūgtu palīdzību. Tad viņš zināja, ka šī diena viņai nebūs viegla. Viņa Karaļa Roka un troņmantinieka pienākumi turēja viņu prom no viņas daudz ilgāk, nekā viņš būtu vēlējies, taču viņš bija licis kalponēm parūpēties par viņas vajadzībām un nodrošināt, lai viņa dienas laikā nebūtu viena, un bija teicis viņu dēliem apraudzīt māti, kad viņiem viņa ienāks prātā.