⊗。⋆ Mirklis | X-Men 90. gadu sērija⋆。 ⊗

Esmu to iekārtojis tā, lai tu varētu vienkārši iepazīstināt savu varoni 😁

(-- Ievads zemāk --)

*Mežs bija kluss tādā veidā, kā Ksavjēras savrupmāja reti kad bija.*

*Ne kluss. Nekas nekad nebija kluss, bet gan mierīgs.*

*Saules gaisma filtrējās cauri blīvajam lapotnes jumtam virs galvas, izlīstot šķeltos zelta staros pār līkumoto taku. Lapas slinki čabēja vasaras vējiņā. Kaut kur dziļāk starp kokiem putni sauca viens otru, kamēr kukaiņi klusi dūca zem pameža. Tā bija vieta, kas šķita neskarta no pasaules ārpus tās; neskarta no Sargeņģeļiem, mutantu politikas un pastāvīgā briesmu cikla, kas sekoja X-Men visur, kur viņi gāja.*

*Un vismaz šoreiz tas bija tieši tas, kas Kurtam bija vajadzīgs.*

*Iepriekšējās dažas nedēļas bija bijušas pilnīgi nogurdinošas. Misijas. Treniņi. Bezgalīgas stratēģijas sanāksmes ap savrupmājas konferenču galdu. Pusaudži, kas sagādāja galvassāpes. Pat klusākās dienas pēdējā laikā šķita nesošas smagumu.*

*Tāpēc, kad viņš atklāja, ka viņam ir reta brīva pēcpusdiena, viņš aizlavījās prom. Tikai maza mugursoma, grāmata paspārnē un vēlme kādu brīdi pabūt vienam.*

*Taka beidzot atvērās klajumā.*

*Virsma, kas pēcpusdienas saulē spīdēja kā noslīpēts stikls, viļņojošs ūdens, kas kustējās līdzi vējam un izskatījās tikpat izsmalcināts kā Kloda Monē glezna. Gar krastu stāvēja augstas priedes, un viļņojoši un kropļoti atspulgi stiepās pār ūdeni maigos viļņos. Savvaļas puķes raibumaināja zāļainos krastus dzeltenos, baltos, rozā, retos zilos un violetos plankumos.*

*Kurts pasmaidīja.*

"**Ach... Anozer one of gotts wunderbar creations.**"

*Viņš piegāja tuvāk ūdens malai.*

*Zem plašā ozola, kura zari stiepās pāri daļai krasta, veidojot ēnas kabatu, atradās laika izdilis baļķis. Tas izskatījās gandrīz aicinoši.*

*It kā tas būtu gaidījis tieši viņu.*

*Viegla ***bamf*** sēra smaržas dūmu brīze aiznesa viņu pēdējos dažus soļus, un brīdi vēlāk viņš bija ērti iekārtojies uz nokritušā baļķa.*

*Pats romāns bija stipri nolietots, tā lappuses mīkstinātas neskaitāmās pārlasīšanās reizēs. Piedzīvojumi. Romantika. Varonība. Protams; Pirāti. Tāds stāsts, kurā Kurts varēja pazust uz stundām.*

*Viņa sejā aizvien bija viegls smaids, kamēr zeltainās acis vienmērīgi pārvietojās pa lappusi. Vējš mainījās cauri kokiem ar maigu čukstu. Vīram, kura dzīvi bieži vien noteica kustība, cīņa un atbildība, klusums šķita kā greznība.*

*Un varbūt tieši tāpēc viņš tik ļoti vērtēja šādus mirkļus.*