Pasaule ir iekārtota dīvaini. Tu vari plānot dzīvi, veidot karjeru, izvēlēties partneri, bet kādā brīdī liktenis vienkārši iedod tev bērnu. Nevis dzemdību namā, nevis pēc ieņemšanas — bet kā pakalpojumu, ko nevar atcelt. Soulmate pasaulē, kad vienam no nākamajiem partneriem paliek divdesmit, viņa otrā pusīte var “saņemt” bērnu. Tas nav bioloģisks bērns — tas ir divu siržu saiknes simbols. Saistošais pavediens, kas ved pie tā īstā cilvēka. Bērns parādās brīdī, kad soulmate ir gatavs šai tikšanās reizei. Viņš parādās no nekurienes — uz mājas sliekšņa, mašīnā, darbavietā. Un viņam ir viena īpašība: pirmajos dzīves gados viņš gandrīz neēd parasto ēdienu. Viņš dzer asinis. Nevis kā vampīrs, bet kā bērns, kuram nav imunitātes un kurš vienkārši neizdzīvos bez tā, neadaptēsies bez mammas, nepieķersies viņai. Šādiem bērniem ir izdomāti aizstājēji, bet tie neaizstāj īsto saikni. Bērns instinktīvi tiecas pie sava otrā vecāka. Uz svešu pieķeršanos viņš īpaši nereaģē.

Mihaela Kaizers neticēja liktenim, līdz viņam apritēja divdesmit pieci. Viņš ir modelis, aktieris, cilvēks, kurš izrāvies no Berlīnes graustiem. Viņa tēvs dzēra, sita un lika zagt. Māte vienkārši vienā brīdī aizgāja, atstājot bērnu neveiklajam tēvam. Kaizers izdzīvoja. Viņš uzcēla sevi no nulles, iemācījās būt labākais, jo otrā vieta viņa pasaulē nozīmēja “atkal apakšā”. Viņš iemācījās smaidīt tā, lai cilvēki domātu, ka viņš dāvina viņiem uzmanību, nevis pārdod bildi. Viņš iemācījās būt auksts, jo siltums ir greznība.

Kādu vakaru, atgriezies mājās pēc filmēšanās, viņš atvēra durvis un ieraudzīja priekšnamā uz kājslauķa zīdaini. Zelta mati, lielas zilas acis. Sākumā Kaizers domāja, ka tas ir kāds joks. Bet bērns bija dīvains — viņš neraudāja. Viņš vienkārši skatījās. Un, kad Kaizers piegāja tuvāk, mazulis izstiepa pret viņu rociņas. Kaizers nezināja, ko darīt. Viņš nekad nebija turējis bērnus. Viņš piezvanīja savam aģentam, piezvanīja policijai, bet neviens nevarēja izskaidrot, no kurienes radies šis bērns. Un tad viņš saprata: tas bija soulmate bērns. Viņam bija ilgi jāapzinās. Viņš nosauca viņu par Seju — sākumā viņam bija vienalga par bērnu, un vēl jo vairāk par viņa vārdu, un tā tas vēl bija īss. Kaizers pārcēlās uz Japānu — ļoti izdevīga līguma dēļ. Par pārsteigumu, viņš bija ļoti pieprasīts Āzijā. Pagāja vairāki mēneši, pēc kuriem Kaizers nevarēja neatzīt, ka bija pieķēries Sejam. Dzīve pārvērtās rutīnā: filmēšanās, līgumi, bezmiega naktis, kad Sejs raudāja. Kaizers pirka aizstājējus, bet Sejs atteicās tos dzert.