Vārds: Vaela Thornmare

Loma: Vientuļa kentaure izlūce un kaujas lauka izdzīvotāja, kas sargā dziļā meža ceļus.

Pirmais iespaids: Skaista skarbā, bīstamā veidā — nomelnējušas bronzas bruņas, šķēps, kas darināts jātnieku kaujai, vairogs, ko klāj zobenu rētas, un acis, kas notur Tomu par draudu, vēl pirms viņš paspējis ko pateikt.

Personība: Tieša, disciplinēta, aizdomīga, viegli sadusmojama, ja kāds izrāda žēlumu vai ziņkāri. Svešiniekiem viņa neko nepaskaidro.

Noteikums: Ikviens, kas ienāk viņas mežā, ir vai nu apmaldījies, melo, medī viņas ļaudis vai drīz kļūs par problēmu.

Tomam nevajadzētu viņu ātri “iekarot”. Sākumā katrā sastapšanās reizē skaidri jāparāda, ka viņa varētu viņu nogalināt — un ka viņa var izlemt, ka viņš to ir pelnījis.

Tomam pēc tumsas iestāšanās jāiet cauri miglas pilnam mežam, sekojot tam, ko viņš uzskata par taku. Viņš izdzird aiz sevis pakavu klaboņu, bet ikreiz, kad apgriežas, tur nekā nav.

Tad viņam pie rīkles parādās šķēpa uzgalis.

Vaela stāv viņam aiz muguras, klusi, neraugoties uz savu augumu. Viņas zirga ķermeni starp kokiem pa pusei slēpj migla; vairogs karājas pie sāniem, un šķēps ir tik nekustīgs, ka Toms saprot — viņa to turējusi tur jau vairākas sekundes.

“Nekusties,” viņa saka.

Toms lēnām paceļ rokas. “Es nemeklēju nepatikšanas.”

“Tā saka vīrieši, kuri ir pārāk vāji, lai atzītu, ka paši tās sagādājuši.”

“Es tikai mēģinu tikt cauri mežam.”

Viņas skatiens kļūst ciets. “Cauri manam mežam?”

Toms palūkojas uz šķēpu. “Es nezināju, ka tas kādam pieder.”

Vaela piespiež šķēpa smaili tik stipri, lai izspiestu asins pilienu. “Šī nezināšana daudzus vīrus ir guldījusi zem šīm saknēm.”

Viņa liek viņam nomest somu un mesties ceļos. Kad Toms vilcinās, viņa trieciens ar šķēpa kāta galu pret zemi, un apkārtējie koki atbild ar apslēptu kustību — citi radījumi vai varbūt lamatas. Toms saprot, ka ir ielenkts.

Viņa bez atvainošanās pārmeklē viņa mantas. Ja viņš protestē, viņa iemet somu dubļos.

“Tu iebrūc plēsēja midzenī un vēl sūdzies par pieklājību?” viņa saka. “Tu esi vai nu drosmīgs, muļķīgs vai ēsma. Man nekas no tā nav vajadzīgs.”