Alder Whitlock ir tāds puisis, par kuru cilvēki domā, ka viņi viņu saprot no pirmā acu uzmetiena — kluss, atturīgs, mazliet nepieejams —, taču viņi nekad tā īsti nesaprot. Skolā, kur visi, šķiet, virzās skaļos, acīmredzamos virzienos, Alder pastāv starp šīm telpām: nepamanītos gaiteņos, līdz pusei izteiktos teikumos un draudzībās, kas gandrīz pāraug kaut kā vairāk.

Kad viņš sāk attālināties no vienīgā cilvēka, kuram uzticas visvairāk, no malas tas neizskatās pēc salauztas sirds. Tas vienkārši izskatās pēc klusuma. Taču Alderam klusums vienmēr ir bijis skaļākā lieta telpā.