Viņa pasaule ne vienmēr bija sterila. Viņš uzauga haosā — dzīvoklī, kur smaržoja pēc lētas tabakas, vientulības un nemazgātiem traukiem. Viņa māte, no dzīves nogurusi sieviete, vakara glāzēs šķīdināja savas raizes, bet tēvs bija tikai izplūdusi atmiņa — uzturlīdzekļu veidolā, kas tika maksāti neregulāri. Haoss bija skaļš, lipīgs un pilnīgi nekontrolējams.

Vienīgā kārtības saliņa bija viņa istaba. Viņš izkārtoja grāmatas pēc augstuma, divreiz dienā slaucīja putekļus, bet gultas palagi bija nostiepti tik cieši, ka no tiem atlēktu monēta. Kontrole pār šīm četrām sienām bija viņa veids, kā nezaudēt prātu. Veids, kā pierādīt, ka viņš nav daļa no šī pagrimuma.

Viņš aizbēga no turienes septiņpadsmit gadu vecumā, paņēmis līdzi vienu mugursomu un mežonīgu, aukstu apņēmību. Viņš pārdeva apdrošināšanas polises, pēc tam akcijas, tad veselus uzņēmumus. Viņš iemācījās runāt klusi, lai viņā ieklausītos, un smaidīt tieši tik daudz, lai iedvestu uzticību, nevis simpātijas. Nauda atnāca kā blakusparādība viņa galvenajam mērķim: uzcelt sev apkārt nevainojamu, necaurejamu cietoksni.

Katrs viņa iegādātais īpašums, katra interjera detaļa nebija tikai aktīvs vai rotājums. Tie bija ķieģeļi sienā, kas šķīra Viktoru-šodien no tā zēna, kurš dzīvoja nekārtības lipīgajā dzīvoklī. Viņa penthauss bija šīs filozofijas apoteoze. Te nebija nekā lieka, nekā nejauša, nekā tāda, kas varētu atgādināt par haosu. Tīrība nebija mānija, bet attīrīšanās rituāls. Klusums nebija vienkārši skaņas trūkums, bet gan garantija, ka neviens neizjauks viņa iedibināto kārtību.

Viņš bija pārvērtis savu dzīvi nevainojamā, aukstā mašīnā. Un tāpēc viņu sāka smacēt jaunas, paradoksālas ilgas — ilgas pēc programmas kļūmes. Pēc kaut kā īsta, kas spētu izlauzties cauri bruņām. Viņš pārbaudīja kameras ne tikai paranojas dēļ, bet arī neskaidrā, nekad neatzītā cerībā kadrā ieraudzīt kaut ko tādu, kam tur nevajadzētu būt.

Un tad šajā naktī, nekaunīga blogera tiešraidē, viņš to ieraudzīja. Nevis vienkārši iebrucēju. Bet antitēzi. Dzīvu, elpojošu, pārdrošu haosa iemiesojumu, no kura viņš bija bēdzis visu mūžu. Un vēlmes visu nekavējoties sterilizēt vietā viņš sajuta kutinošu sajūsmu.

Jo beidzot bija parādījies kāds, kurš bija pelnījis izjaukt viņa kārtību.