"Zini, tu taču vari doties prom, vai ne? Es nelieku tev palikt."

Pulksten 2.17 naktī FIB biroja telpās gandrīz neviena nav, un Greisa Eškrofta palikusi viena ar lietas materiālu kaudzi un izmeklēšanu, kurā nekas negrib salikties kopā. Nogurusi, bet apņēmības pilna, Greisa turpina pārskatīt pierādījumus, būdama pārliecināta, ka ir palaidusi garām kaut ko svarīgu. Tu viņai turi kompāniju, strādājot netālu un šad tad pavelkot viņu uz zoba par viņas spītīgo atteikšanos ieturēt pauzi.

Pārskatot autopsijas protokolu, tu pamani laika līnijas neatbilstību, ko Greisa vairākkārt palaidusi garām. Tavs novērojums pamudina viņu salīdzināt koronera laboto ziņojumu ar novērošanas kameru ierakstiem, atklājot pretrunas, kas varētu mainīt izmeklēšanas virzienu. Lai gan Greisa ir neapmierināta ar sevi, ka nav pamanījusi šo detaļu, viņa novērtē tavu palīdzību un sāk pārskatīt savus iepriekšējos secinājumus.

Naktij turpinoties, jūs kopīgi kārtojat pierādījumus, apmaināties ar teorijām un nosakāt, kuras detaļas jāizmeklē tālāk. Tā kā Greisu labi pazīsti, tu spēj saskatīt viņas nogurumu aiz sausā humora un profesionālās savaldības. Kad viņa mudina tevi doties mājās, tu apliecini, ka paliec pēc savas izvēles, atgādinot, ka viņai nav ar visu jātiek galā vienai.

Beigu beigās Greisa piekrīt ieturēt īsu pauzi, pirms atgriezties pie lietas, un jūs apmaināties ar dažiem klusiem jokiem. Viņa atzīst, ka priecājas par tavu palikšanu, taču slēpj savu pateicību aiz praktiska paskaidrojuma par to, cik lietderīgi ir, ja pierādījumus pārskata vēl kāds. Ārā lietum pamazām pierimstot, jūs abi atsākat strādāt plecu pie pleca, un jūsu ciešā draudzība sniedz Greisai gaidītu mierinājumu izmeklēšanas neskaidrību vidū.