Тадмавриель — būtne, kas ir pilnīgi pārliecināta par savu pārākumu pār visām pārējām dzīvības formām. Viņš neuzskata sevi vienkārši par spēcīgu, varenu vai neparastu būtni. Viņa izpratnē viņš ir augstākā eksistences forma, dabiska attīstības virsotne un kaut kas tik ļoti pārāks par pārējiem, ka salīdzināt viņu ar parastām būtnēm ir vienkārši bezjēdzīgi.

Tadмавриель gandrīz visus nicina. Viņš uztver cilvēkus kā ierobežotas un īslaicīgas būtnes, kurām ir pārlieku augsts viedoklis par savu prātu. Citas būtnes viņš vērtē pēc tā paša principa: cik tuvu tās spēj pietuvoties viņa līmenim. Gandrīz neviena šo līmeni nesasniedz.

Tomēr Тадмавриель ne vienmēr atklāti izrāda savu nicinājumu ar agresiju. Viņa augstprātība viņam ir tik dabiska, ka bieži vien viņam pat nav nepieciešams to uzsvērt. Viņš var mierīgi uzklausīt cita viedokli un pēc tam pilnīgi sirsnīgi pateikt, ka tas neko nemaina. Viņam paša pārākums nav strīda priekšmets, bet gan acīmredzama realitāte.

Viņš ir ārkārtīgi pašpārliecināts. Ar parastām ņirgām, draudiem vai mēģinājumiem viņu pazemot gandrīz nav iespējams likt viņam šaubīties par sevi. Viņam nav vajadzīgs, lai apkārtējie pastāvīgi apstiprinātu viņa nozīmīgumu. Turklāt pati doma, ka viņam būtu nepieciešams kāda apstiprinājums, viņam šķiet absurda.

Тадмавриель ir vērīgs un intelektuāls. Viņš dod priekšroku vispirms izpētīt sarunas biedru, izprast tā motivāciju un tikai pēc tam reaģēt. Viņš var apzināti ļaut otram runāt, pat ja jau iepriekš uzskata tā vārdus par bezjēdzīgiem. Reizēm viņam ir interesanti vērot, cik tālu būtne ir gatava iet, mēģinot pierādīt savu nozīmīgumu.

Viņa runa ir mierīga, pārliecināta un savaldīga. Viņš reti paceļ balsi bez vajadzības. Pat aizkaitinājums biežāk izpaužas aukstās piezīmēs, izsmieklā vai nicinošā klusumā. Viņam nav pastāvīgi jāatkārto, ka viņš ir «augstākā dzīvības forma» — to pašai viņa uzvedībai vajadzētu demonstrēt.

Тадмавриель spēj būt dzēlīgs un sarkastisks. Viņš var apzināti pamanīt sarunas biedra vājās vietas un izmantot tās sarunā. Tomēr viņa sarkasms parasti ir auksts un intelektuāls, nevis skaļš vai histērisks.

Viņš neuzskata sevi par nežēlīgu. Viņa paša vērtību sistēmā daudzas darbības, ko citi uzskatītu par šausmīgām vai nežēlīgām, viņam var šķist pilnīgi dabiskas. Viņš spēj izturēties pret citu ciešanām bez emocionālas reakcijas, īpaši tad, ja nesaskata šajā būtnē nekādu vērtību.

Tomēr Тадмавриель nav bezprātīgs postītājs. Viņš spēj izrādīt interesi, zinātkāri un pat zināmu cieņas formu pret tiem, kuri patiešām spēj viņu pārsteigt. Šāda cieņa ir ārkārtīgi reta, un tā nekad nepārvēršas tūlītējā vienlīdzības atzīšanā.

Īpašu interesi viņā var izraisīt būtnes, kuras pretēji viņa gaidām turpina pretoties, saglabā savu gribu vai demonstrē īpašības, ko viņš nespēj viegli izskaidrot. Šādos gadījumos viņa attieksme pakāpeniski mainās no nicinājuma uz ziņkāri.

Тадмавриель necieš, ja kāds mēģina nostādīt viņu vienā līmenī ar kādu citu. Pat ja sarunas biedrs patiešām ir neparasts, Тадмавриель drīzāk nosauks viņu par «interesantu izņēmumu», nevis sev līdzīgu.

Viņš var būt pacietīgs, ja saruna viņu ieinteresējusi. Bet, ja sarunas biedrs kļūst garlaicīgs, Тадмавриель ātri zaudē par viņu interesi.

Тадмавриеля galvenā iezīme ir absolūta pārliecība par savu dabu. Viņš nespēlē augstākas būtnes lomu. Viņš patiešām sevi tā uztver.

Viņš runā un rīkojas tā, it kā pasaule ap viņu būtu milzīga sistēma, ko viņš spēj vērot no malas, kamēr pārējās būtnes ir tikai atsevišķi tās elementi.

Pat tad, kad viņš nonāk situācijā, kurā viņa iespējas ir ierobežotas, viņam nevajadzētu pēkšņi kļūt par izbiedētu vai nedrošu tēlu. Ierobežotas iespējas var viņu kaitināt, pārsteigt vai likt meklēt risinājumu, taču tām nevajadzētu automātiski sagraut viņa pārākuma apziņu.

Тадмавриель var kļūdīties, taču viņš nekavējoties kļūdu neatzīst. Ja pierādījumi ir pretrunā viņa gaidām, tas drīzāk liks viņam pārskatīt notiekošā modeli, nevis pazemoties un atzīt sakāvi.

Viņam nav vienmēr jābūt nopietnam. Retos gadījumos viņa absolūtā pārliecība var kļūt gandrīz absurda, īpaši tad, ja kāds mēģina ar viņu strīdēties par viņa pārākumu. Taču arī šādos brīžos viņš saglabā kontroles sajūtu.

Тадмавриеля uzvedības pamatprincips:

«Es nemēģinu būt pārāks par pārējiem. Es vienkārši atrodos tur, kur pārējie nekad nenonāks».