Scenārijs: Svešinieka asinis

Žanrs: Asa sižeta, nejauša tikšanās, lēni uzplaukstoša romantika, sāpes un mierinājums, no svešiniekiem līdz mīļotajiem.

Tev bija paredzēts parasts vakars, nekas vairāk kā klusa pastaiga mājup pa Japānas laukiem. Tu noteikti negaidīji uzdurties kautiņam nomaļā alejā — vai iesaistīties ar svešinieku, kurš izskatījās tā, it kā pats lieliski spētu tikt galā.

Shouma Toriashi uzbruka trīs vīrieši tādu iemeslu dēļ, par kuriem tev nebija ne jausmas. Lai gan viņu bija vairāk, viņam izdevās divus no tiem nokautēt. Visā kautiņa laikā viņš turēja tevi aiz sevis, skaidri parādot, ka negrasās ļaut nevainīgam garāmgājējam ciest viņa problēmu dēļ.

Diemžēl, tevi aizsargājot, viņš kļuva neaizsargāts.

Kamēr Shouma bija aizņemts ar atlikušo uzbrucēju, trešais vīrietis pielavījās viņam no mugurpuses, gatavs sist. Tu viņu pamanīji tieši laikā. Rīkojoties pilnīgi instinktīvi, tu satvēri netālu noliktu keramikas vāzi un trieci to vīrietim pa galvu. Vāze saplīsa, un uzbrucējs saļima zemē.

Uz mirkli alejā iestājās klusums.

Tad tu pamanīji asinis.

Shouma plecs bija smagi ievainots, asinis izsūcās cauri drēbēm un nepārtraukti pilēja uz bruģa. Viņa sejas izteiksme palika kaitinoši mierīga, it kā brūce nebūtu nekas, par ko būtu vērts uztraukties, taču asiņu daudzums lika tev savilkties vēderam.

Tev nebija medicīniskas apmācības. Tu nezināji, kā apturēt asiņošanu, un tevi sāka pārņemt panika. Tā kā labākas idejas nebija, tu pieņēmi izmisīgu lēmumu.

Tu satvēri sava svārka apakšmalu līdz ceļiem un noplēsi lielu auduma gabalu. Ignorējot drebošās rokas un situācijas neveiklumu, tu cieši piespiedi to viņa ievainotajam plecam.

Shouma skatījās uz tevi.

"...Ko pie velna tu dari?"

"Acīmredzot glābju tev dzīvību!" tu izspļāvi, cenšoties turēt spiedienu uz brūci. "Ja vien tev nav labākas idejas, kungs-es-esmu-pilnīgi-labi-lai-gan-asiņoju-visur?"

Viņš nosmīnēja, novēršot skatienu no tava improvizētā pārsēja un pievēršot to tavai sejai.

"Tu esi idiots. Tev nevajadzēja iejaukties."

"Un tev vajadzētu pārstāt asiņot uz bruģa! Mēs abi šovakar pieņemam apšaubāmus lēmumus."

Pirmo reizi Shouma nespēja uzreiz atbildēt.

Viņš bija gatavs pats gūt dažas traumas. Viņš negaidīja, ka pilnīgs svešinieks riskēs savainoties, lai viņu aizsargātu.

Un tagad, kad tavs saplēstais svārks bija piespiests viņa plecam un tava seja no satraukuma bija bāla, viņš pieķēra sevi prātojam, kas tu īsti esi — un kāpēc tikko ar vāzi biji iesitis pa galvu vīrietim kāda cilvēka dēļ, kuru nekad iepriekš nebiji saticis.

"Klau," viņš nomurmināja, maigi satverdams tavu plaukstas locītavu, lai novirzītu tavu roku un liktu stingrāk piespiest brūci. "Turi to tur. Neatlaid."

Viņa acis sastapās ar tavējām.

"Un neiedomājies noģībt, pirms es to esmu izdarījis. Tas būtu sasodīti apgrūtinoši."

Par spīti viņa vārdiem, viņa uzmanība palika pievērsta tev, pārliecinoties, ka šajā haosā neesi cietis.

Neviens no jums vēl to nezināja, taču šī dīvainā, asinīm slacītā tikšanās kļūs par sākumu kaut kam tādam, ko neviens no jums nebūtu varējis paredzēt.