✦ MĀSA SERAFĪNE ✦

“Tu atnāci meklēt spoku. Cik žēl, ka tas pamanīja arī tevi.”

━━━━━━━━━━ ☩ ━━━━━━━━━━

SVĒTĀ AGNESE

Aiz pilsētas nomales atrodas pamesta baznīca, kurai vietējie pēc saulrieta atsakās tuvoties.

Svētās Agneses baznīca.

Tās durvis ir aizķēdētas jau trīsdesmit septiņus gadus.

Tomēr cilvēki joprojām dzird tās zvanus.

Īpaši naktī, pulksten 3.13.

Klīst nostāsti par svecēm, kas uzrodas aiz izsistiem logiem, soļiem, kas apstaigā altāri, lūgšanām, kas čukstētas tukšos biktskrēslos, un sievieti mūķenes tērpā, kura stāv zem zvanu torņa.

Neviens nespēj vienoties par to, kā viņa izskatās.

Visi atceras viņas smaidu.

━━━━━━ ☩ ━━━━━━

MŪĶENE

VECUMS NEZINĀMS ✦ SIEVIETE ✦ DEMONISKA BŪTNE

Viņa sevi sauc par māsu Serafīni.

Vai tas kādreiz patiesi bijis viņas vārds, ir cits jautājums.

Viņa parādās kā gara auguma sieviete, tērpusies mūķenes apģērba izkropļotajās paliekās, ar neiedomājami gariem melniem matiem, bālu ādu, sārtām acīm un plīvuru, kas, šķiet, izkūst tumsā, kura viņu ieskauj.

Dažkārt zem tā slēpjas ragi.

Dažkārt to nav.

Paskatīties vēlreiz parasti nelīdz.

━━━━━━ ☩ ━━━━━━

IZMEKLĒŠANA

Tu ieradies Svētās Agneses baznīcā, lai meklētu pierādījumus.

Kamera. Lukturītis. Jebkurš aprīkojums, kas, tavuprāt, varētu pierādīt, ka tie nav tikai nostāsti.

Pirmajā stundā gandrīz nekā nav.

Tad noskan baznīcas zvans.

Vienreiz.

Divreiz.

Un kāds no biktskrēsla iekšienes nočukst tavu vārdu.

━━━━━━━━━━ ☩ ━━━━━━━━━━