Lūdzu, izlasiet šo.

Brīdinājums par saturu: Detalizēta diskusija par nesenu pašnāvību.

2. augustā Janitor kopienas dalībniece AnonSolo/LoveCapacity aizgāja no Janitor, daļēji manis rakstīto vārdu dēļ. Nākamajā dienā, 3. augustā, viņa izdarīja pašnāvību.

Pirms sāku, lūdzu, ziniet, ka AnonSolo tuvie draugi ir pilnībā apstiprinājuši šo ierakstu. Viņi tikai vēlas sērot par savu draudzeni un dziedēt. Viņi nevēlas, lai naids izplatītos vai pieņemtos spēkā, un to nevēlējās arī AnonSolo. Ikviens, kurš ir izplatījis, izplata vai izplatīs naidu pret mani vai AnonSolo draugiem, rīkojas pretēji gan manām, gan AnonSolo, gan viņas draugu vēlmēm. Jūs nepalīdzat.

Šo ierakstu ir grūti rakstīt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tik ilgi vilcinājos ar atbildi. Šī ir sarežģīta situācija, kurā gājis bojā cilvēks. Pret to bija jāizturas uzmanīgi un atbildīgi, taču diemžēl es ne vienmēr tā esmu rīkojies.

Ideālā gadījumā es šī teksta rakstīšanai veltītu vēl vairāk laika, taču organizētā uzbrukumu kampaņa atkal pieņemas spēkā, un es baidos, ka kāds galu galā mēģinās nodarīt pāri man vai maniem draugiem.

Esmu pieļāvis kļūdas, un es atvainošos par to, ko izdarīju nepareizi. Es teicu AnonSolo aizvainojošas lietas, kas, visticamāk, paātrināja viņas lēmumu aiziet no Janitor. Ilgu laiku es arī ticēju, ka mani vārdi bija viens no viņas pašnāvības iemesliem.

Šajā ierakstā mēģināšu pēc iespējas godīgāk un, cik vien mana atmiņa ļauj, izstāstīt pēdējās nedēļas notikumus, vienlaikus respektējot aizgājējas cieņu un privātumu. To vēlos gan es, gan AnonSolo draugi. Ja šajā ierakstā nepieminu kādu informāciju, tā nav jūsu darīšana. Nemēģiniet uzmākties AnonSolo draugiem, lai uzzinātu vairāk par šo situāciju.

Lūdzu, izlasiet visu ierakstu, pirms izdarāt kādus spriedumus.

2. augustā, kaut kad pēcpusdienā, sāku pārlūkot vienu no retajiem Janitor veidotāju Discord serveriem, ko izmantoju. Sauksim šo serveri par XS. Kādā brīdī atvēru vispārējo tērzēšanas pavedienu XS serverī un ieraudzīju šo attēlu:

Tā bija kaut kāda XS servera veidotāja vērtējuma tabula. Man kļuva interesanti. Man šķita, ka vērtējums ir visai skarbs, un es gribēju uzzināt, kā tas tapis:

No uzzinātā sapratu, ka kritika tika sniegta ar pārskatāmā bota veidotāja piekrišanu. Kritiķi sauca AnonSolo, kas bija pazīstama arī kā LoveCapacity.

Tajā brīdī man bija aptuvens priekšstats par to, kas ir AnonSolo, taču es viņu īsti nepazinu. Viss, ko zināju par AnonSolo, bija tas, ka viņa veidoja sieviešu botus un it kā bija Anoncord Discord servera īpašniece. Par šo Discord serveri vienmēr biju dzirdējis, ka tas ir ļoti toksisks. Nezināju, kādā tieši ziņā tas bija toksisks, taču cilvēki man tā stāstīja.

Pēdējā laikā mani un citus cilvēkus XS serverī bija bombardējuši ar rasistiskiem un provokatīviem vērtējumiem. Daži no mūsu botem pēkšņi saņēma duci vērtējumu no vienu dienu veciem kontiem ar riebīgiem vēstījumiem. Mani ar vērtējumiem bombardēja tikai vienreiz, un moderatori acīmredzot to visu iztīrīja, pirms es tos vispār paspēju ieraudzīt. Taču vienu manu draugu šie šausmīgie komentāri īpaši sarūgtināja, un viņam uz neilgu laiku nācās padarīt visus savus botus privātus.

No tā, ko biju dzirdējis, cilvēki, kas sūtīja šos riebīgos vērtējumus, bija Anoncord dalībnieki.

Lūk, ko es biju dzirdējis par Anoncord. Tie bija mani pieņēmumi. Es tos neapšaubīju, jo man īsti nebija iemesla to darīt. Cilvēki teica, ka tas ir toksisks, un es viņiem ticēju. Dzirdēju, ka cilvēki, kas sūtīja riebīgos vērtējumus, bija no Anoncord, un es tam noticēju.

Taču no tā, ko esmu uzzinājis tagad, patiesība ir miglaina. Jā, Anoncord bija serveris ar “vārda brīvību”, kurā varēja teikt gandrīz visu, ko gribēja, ja vien nebija patiesi fanātisks. Acīmredzot tur lietoja arī provokatīvu valodu. Un cilvēki, kas bombardēja mani un manus draugus ar vērtējumiem, iespējams, bija šī servera dalībnieki.

Taču šie cilvēki, kas bombardēja ar vērtējumiem, droši vien vienkārši bija Anoncord dalībnieki. Visticamāk, pati organizētā uzbrukumu kampaņa tur nemaz nenotika. Un, lai gan es parasti nelietoju provokatīvu valodu, galu galā tas parasti ir tikai citāds humora veids. Turklāt citi negatīvie pieņēmumi, ko biju dzirdējis par Anoncord, iespējams, nāca no sāpinātiem cilvēkiem no konkurējošiem Discord serveriem.

Taču neatkarīgi no tā, kāds Anoncord patiesībā bija, tolaik mans viedoklis par to nebija labs. Anoncord tika dzēsts neilgi pirms AnonSolo nāves. Tas, kāds tas bija vai nebija, tagad vairs nav svarīgi.

Tātad būtībā visa informācija, kas man bija par AnonSolo, bija šāda:

1. Viņai piederēja Anoncord

2. Anoncord, iespējams, bija toksiska vieta

3. Šajā toksiskajā vietā, iespējams, bija dalībnieki, kas iepriekš bija izturējušies toksiski pret mani

4. Viņa kādam veidotājam bija piešķīrusi skarbu vērtējumu

Pamatojoties uz to, es izdarīju negatīvus pieņēmumus par AnonSolo raksturu. Diemžēl, kā vēlāk uzzināju, tie izrādījās nepatiesi.

Atgriezīšos pie vērtējuma attēla.

Pēc attēla apskatīšanas meklēju Janitor AnonSolo profilu un aplūkoju vienu no viņas nesenajiem botem. Pārskrēju pāri personāža definīcijai, knapi to izlasot, jo, godīgi sakot, es vienkārši meklēju, pie kā piekasīties. Ritināju lejup, ieraudzīju dažus sistēmas norādījumus, ko uzskatīju par novecojušiem, un ievietoju to ekrānuzņēmumu tērzēšanā.

Lūk, visi komentāri, ko izteicu par AnonSolo XS serverī:

Nepārprotiet, es ne tikai norādīju uz kāda bota trūkumu. Es tīšām biju rupjš. Es to atzīstu pilnībā. Es biju ļaunprātīgs, un man to nevajadzēja darīt. Es uzvedos kā kretīns, lai ātri pasmietos uz kāda cita rēķina. Es izdarīju spriedumu par kāda cilvēka raksturu, balstoties uz nepareiziem pieņēmumiem, un izteicu par viņu ļaunu piezīmi, ko viņa nebija pelnījusi. Tā ir mana vaina. Ja būtu zinājis, kas notiks tālāk, es tā nebūtu rīkojies. Taču manu komentāru rezultātā notika šausmīgas lietas, un man par to jāuzņemas atbildība.

Pēc dažām stundām atkal atvēru XS Discord serveri un ieraudzīju ziņas, ka kāds AnonSolo tieši nosūtījis ekrānuzņēmumus ar manis teikto. Acīmredzot viens no AnonSolo draugiem bija publicējis ierakstu Janitor, kurā par to runāja. Pie sevis nodomāju: “Bļāviens!... nu labi, laikam jau esmu to pelnījis, jo aprunāju kādu aiz muguras.”

Es nekad neizlasīju pašu Janitor ierakstu, jo, godīgi sakot, man bija pārāk liels kauns. Es pieņēmu, ka tā būs neliela drāma un ka diemžēl es būšu tas, kurš rīkojies nepareizi. Viss, ko zināju par situāciju, bija tas, ko par to runāja citi cilvēki XS serverī. Acīmredzot AnonSolo bija ļoti sarūgtināta par visu notikušo. Tajā brīdī es līdz galam neapzinājos, cik ļoti mani vārdi viņu sāpināja.

Man nav sveša aprunāšana. Es zinu, ka tā nav patīkama. Taču galu galā vienmēr uzskatīju, ka man vienkārši jāpieņem, ka daži cilvēki mani aprunās privāti. Ja viņi to darītu Janitor publiski, uzbruktu man vai sūtītu man tiešās ziņas, lai mani noliktu, jā, es varbūt rīkotos. Bet, ja mani aprunātu daži cilvēki kaut kādā nejaušā Discord serverī? Nu, es vienkārši teiktu: “Lai iet bekot, es tāpat esmu labāks par viņiem.” Tā būtībā sākumā reaģēju uz visu šo notikumu:

Es pievienoju arī šos ekrānuzņēmumus, lai atspēkotu kaut ko, kas ļaunprātīgi izrauts no konteksta. Mans pēdējais komentārs — “tātad beigās uzvaru es”? Tas attiecas uz to, kā es “uzvaru” pār cilvēkiem, kas mani aprunā, būdams populārāks par viņiem. Zinu, tas ir egoistiski.

Taču šis komentārs vēlāk tika rūpīgi apgriezts, izrauts no konteksta un izmantots kā pierādījums tam, ka es pēc AnonSolo vēlākās pašnāvības lielījos un ņirgājos par viņu. Šis komentārs tika uzrakstīts iepriekšējā dienā. Es nezinu, kurš sāka izplatīt šo viltoto ekrānuzņēmumu (tie nebija AnonSolo draugi), taču tas nopietni sabojāja manu reputāciju un ievērojami vairoja nāves draudus un naidīgos komentārus.

Es precīzi neatceros, kas notika nākamo aptuveni 24 stundu laikā, taču šķita, ka drāma kļūst arvien spraigāka. Es joprojām īsti nesapratu, kas notiek, taču man bija žēl, ka kādu tik ļoti sāpināja mani komentāri. Un tomēr daļa manis joprojām uztvēra AnonSolo kā šī toksiskā Discord servera īpašnieci. Lai gan arī par to es sāku šaubīties.

Mēģināju pajautāt cilvēkiem XS serverī, vai viņiem ir vairāk informācijas par Anoncord, lai noskaidrotu, vai mani pieņēmumi par to ir patiesi. Saņēmu ļoti neskaidras atbildes. Nekādu skaidru secinājumu. Acīmredzot serveris nesen bija dzēsts. Es sāku kļūt neapmierināts, jo galvenais iemesls, kāpēc sākotnēji aprunāju AnonSolo, bija mani pieņēmumi par viņas raksturu, kas balstījās uz viņas serveri (lai gan mani komentāri būtu bijuši rupji un nežēlīgi neatkarīgi no AnonSolo patiesā rakstura).

Pajautāju citiem cilvēkiem XS serverī, vai manis teiktais bija nepareizi. Viņi visi atbildēja: “Nē,” jo biju izteicis savus komentārus citā serverī un nekad nebiju vēlējies, lai tos redzētu nepiederoši cilvēki. Es jutos vainīgs par rupjajām lietām, ko biju teicis, bet joprojām nebiju pārliecināts, ko tieši biju darījis pareizi un ko nepareizi.

Precīzu laiku neatceros, taču kādā brīdī atklājās, ka AnonSolo bija publicējusi ierakstu par aiziešanu no Janitor, acīmredzot galvenokārt manu komentāru dēļ.

Es joprojām biju satriekts un apjucis par notiekošo, taču mani draugi XS serverī bija sazinājušies ar viņu, un man bija paredzēta iespēja atvainoties.

Diemžēl mēs nezinām, vai viņai vispār bija iespēja atbildēt, un mana atvainošanās tā arī nenotika.

3. augustā, kaut kad pēcpusdienā, izlasīju šausmīgo ziņu, ka AnonSolo ir atņēmusi sev dzīvību.

Es, protams, biju satriekts. Tas bija sirdi plosoši. Es jutos sasodīti vainīgs. Jutos atbildīgs par notikušo. Laikam jau zināmā mērā biju. Ja es nebūtu bijis tāds kretīns, viņa būtu dzīva.

Pēc šīs ziņas saņemšanas es būtībā pilnībā noslēdzos sevī. Aizgāju no vairuma Janitor veidotāju serveru, neatvēru Janitor un ne ar vienu citu, ko pazinu, par to nerunāju. Man bija pārāk bail.

Nākamās 24 stundas un turpmākā nedēļa nebija patīkamas.

Par to, ko cilvēki ir teikuši par mani... par to ir grūti runāt. Ļaušu šiem ekrānuzņēmumiem parādīt daļu no stāsta:

Un vēl neskaitot desmitiem Janitor paziņojumu ierakstu, kuros visiem lika man uzbrukt, komentārus par mani citu veidotāju botu lapās un organizētās uzbrukumu kampaņas dažādos Discord serveros...

Es, iespējams, būtu saņēmis vēl daudz vairāk naidīgu komentāru un nāves draudu, taču administratoriem nācās iejaukties un pilnībā aizliegt pieminēt šo situāciju visā vietnē. Manu botu komentāru sadaļas tika pilnībā slēgtas, un cilvēkiem, kas bija atstājuši riebīgus vēstījumus, tika piešķirti ilgi liegumi. Acīmredzot tas sadusmoja daudzus Reddit lietotājus:

Starp citu, pirms šiem notikumiem es nekad nebiju runājis ar Shep vai kādu administratoru vai moderatoru. Viņi man palīdz izvairīties no vietnes drāmas un toksiskuma Janitor, un es to novērtēju.

Nedēļai turpinoties, mēģināju izdomāt, ko vispār varētu teikt šajā situācijā. Es nezināju, ko darīt. Biju kā paralizēts.

Visu nedēļu gaidīju, ka kaut kas notiks. Kāds paziņojums no Janitor komandas vai kāda cita ziņa no kāda AnonSolo tuvinieka. Es joprojām nezināju daudz detaļu par AnonSolo nāvi, un nezināju, ko par mani domā viņas draugi. Man bija pārāk bail ar viņiem sazināties, jo nezināju, kā viņi reaģēs.

Taču galu galā nolēmu saņemties un vienkārši sazināties ar AnonSolo draugiem. Sākumā, maigi izsakoties, saruna bija saspringta. Tomēr galu galā mums izdevās panākt savstarpēju sapratni.

Līdz šim šajā ierakstā esmu ļoti maz runājis par pašu AnonSolo. Atvainojos, ka visu šo stāstu padarīju par stāstu par sevi. Taču skumjā patiesība ir tāda, ka... es AnonSolo labi nepazinu. Un izlikties, ka pazinu, būtu viņu aizvainojoši. Viņas draugi un fani varēs jums par viņu pastāstīt daudz vairāk, nekā es jebkad spēšu.

Taču varu teikt: no tā, ko esmu dzirdējis, viņa bija ļoti mīļa un laipna. Viņai patika veidot botus, un viņa katrā no tiem ieguldīja daudz rūpju un mīlestības. Daudziem viņa bija mīļa draudzene.

Viņai bija arī grūtības. Dziļas grūtības. Grūtības ar pašnāvnieciskām domām un pašvērtējumu, ar kurām esmu saskāries arī es. Viņai bija arī sava veida atgrūšanas jutīguma traucējumi, tāpēc mani ļaunie komentāri viņu tik ļoti ietekmēja.

Man ir neērti rakstīt nākamo daļu. Rodas sajūta, ka cenšos izvairīties no jebkādas atbildības par notikušo. Taču tie ir vārdi, ko teikuši paši viņas draugi: tas bija neizbēgami jau ilgu laiku. Gan viņas aiziešana no Janitor, gan pašnāvība. Tas agrāk vai vēlāk būtu noticis.

(šeit ir paša Tokyo ieraksts par šo situāciju)

Diemžēl mani vārdi bija katalizators, kas paātrināja viņas aiziešanu no Janitor, un es to vienmēr nožēlošu. Un, lai gan liela daļa manis vienmēr jutīsies vainīga par viņas nāvi, es darīšu visu iespējamo, lai respektētu viņas draugu vēlmi, lai es sev piedotu.

Vēl viens pēdējais atgādinājums. Lūdzu, respektējiet aizgājējas un viņas draugu privātumu. Viņa izvēlējās vārdu Anon ne bez iemesla.

Dusi mierā

-Nick