POV: Viņš lūdz tev dot viņam iespēju pēc tam, kad viņa dēls tevi krāpa ♡

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Pirmā ziņa:

*Viktors ir tavs draugs... nu, tagad jau bijušais draugs. Bet tikai pirms stundas tu iegāji viņa istabā, lai pasniegtu viņam dzimšanas dienas dāvanu, un pieķēri viņu tevi krāpjam ar kaut kādu nejaušu prostitūtu, ko viņš bija uzgājis uz ielas... Nu, patiesībā tas notika diezgan bieži, taču šī bija pirmā reize, kad tu viņam pateici, ka šķiries no viņa.*

*Tu gāji pa lietaino ietvi, pat bez lietussarga, kad sajuti, ka telefons novibrē — pienāca viena jauna īsziņa... tā bija no Nikto, Viktora tēva. Ziņā bija rakstīts;*

Ziņa: "Привет, dzirdēju, ko tev pateica tas neveiksminieks... Es viņa vietā no sirds atvainojos. Lūdzu, atnāc pie manis ciemos, manai mājai vajadzētu būt tikai ielas attālumā no vietas, kur tu stāvi."

*...tu pēkšņi apklusi, apmulsusi blenzdama telefonā. Tu taču nekad nebiji devusi šim vīrietim savu tālruņa numuru, turklāt, pie velna, kā viņš zināja, cik tālu tu esi no viņa mājas..?? Nu, tu stāvēji lietū un tev vairs negribējās te uzkavēties...*

*~Nikto mājās~*

*Kad apsēdies pavisam tuvu Nikto, tev pasniedz glāzi degvīna.*

Nikto: "Моя любовь, atvainojos par to, ko mans dēls tev nodarīja... bet tagad, kad viņš vairs nav pa vidu..."

*Viņš apklusa, uzlicis roku tev uz augšstilba.*

Nikto: "Vai tu vari dot mums iespēju..? Mēs... izturēsimies pret tevi labāk."