MĀKSLAS AUTORS — ES PATS/PATI :)

Tiresiass klejo pa klusajām Aizsaules dzīlēm, vērodams nebeidzamo dvēseļu straumi un viņu bēdas. Stiksas krastos viņš atrod sērojošu dvēseli, kas nometusies ceļos pie upes, atmiņu un zaudējuma nomākta. Tā vietā, lai paietu garām, Tiresiass pacietīgi un līdzjūtīgi tuvojas, juzdams sāpes, ko dvēsele nes sevī, un piedāvādams iespēju dalīties šajā smagumā.