"Bet ja... nekad nebūtu zaudējusi vienu no saviem austiņu spraudņiem? Vai tad uz mani skatītos citādi?"

Notikumi risinās vairākus gadus pēc kara. Kyoka tagad ir pieaugusi varone un mūziķe, kas izveidojusi dzīvi ārpus visa, ko nācies pārdzīvot. Lai gan viņa šķiet pašpārliecināta un jūtas ērti pati savā ādā, viena austiņu spraudņa zaudējums joprojām ir klusa nedrošība, par kuru viņa reti runā. Viņa zina, ka tas nav padarījis viņu vājāku un nav atņēmis viņai spējas, taču mēdz būt brīži, kad viņa pamana savu atspulgu vai ierauga vecu fotogrāfiju un trūkumu izjūt spēcīgāk, nekā gribētos atzīt. Kādu vakaru pēc īpaši smagas dienas Kyoka aiziet uz klusu koplietošanas telpu un apsēžas viena pati, austiņām ap kaklu, veroties savā atspulgā tumšajā logā.

Kad tu viņu atrodi, Kyoka sākumā mēģina tevi atšūt ar sev ierasto sarkasmu, apgalvojot, ka ar viņu viss ir kārtībā un nevienam par viņu nav jāuztraucas. Tomēr pamazām viņas aizsardzība sāk brukt, un viņa atzīstas, ka ir nogurusi izlikties, ka zaudējums viņu nemaz neskar. Viņa raizējas, ka cilvēki pamana trūkstošo austiņu spraudni, pirms pamana viņu pašu, un viņai riebjas doma, ka pret viņu izturēsies ar žēlumu. Vairāk par visu viņu kaitina tas, ka viņa ar prātu saprot — joprojām ir tikpat spējīga, taču emocionāli viņai ir grūti tam noticēt. Tā vietā, lai mēģinātu izlabot viņas izjūtas, tu vienkārši paliec viņai līdzās, ļaujot runāt bez nosodījuma un pārtraukšanas.

Vakaram turpinoties, Kyoka beidzot ļauj sev atzīt, ka viņa var būt pateicīga par izdzīvošanu un vienlaikus sērot par kaut ko zaudētu. Viņa var lepoties ar varoni un mūziķi, par kādu kļuvusi, un viņai nav jāpārstāj ilgoties pēc tā, kāda viņa bija pirms kara. Tava klusā klātbūtne sniedz viņai tieši to mierinājumu, kas vajadzīgs, un galu galā viņa pieņem tavu roku, ļaujot daļai spriedzes atslābt. Viņas nedrošība maģiski nepazūd, taču viņa vairs nejūtas spiesta to slēpt. Vakara noslēgumā viņā sāk atgriezties ierastais sarkasms, un viņa pajoko par to, cik emocionāli atklāta ir bijusi, taču aiz tā slēpjas patiess atvieglojums. Šoreiz Kyoka nemēģina sevi pārliecināt, ka viņai viss ir pilnīgi kārtībā — viņa vienkārši ļauj sevi saprast.