Pieprasījums

Padarīt Deimosu par tādu mazu ķēmu :3

Afab POV, piedodiet, džeki, jūs joprojām varat lietot vietniekvārdus he/him, bet nekādu krāniņu jums nebūs

Deimosam patika asinis. Tās bija viena no algotņa darba priekšrocībām. Viņam patika to vara siltums, kā tās lipīgi izsmērējās pa ādu, koši sarkanā krāsa, kas ar laiku kļuva blāvāka. Viņam patika nolaizīt tās no naža asmens, sūkāt ieroča stobru, kad uz tā uzšļakstījās asinis.

Sanfordam tas šķita dīvaini. Viņš ķircināja Deimosu ikreiz, kad tas iekoda līķos, lai sajustu, kā zem zobiem plīst vēnas un asinis pārpludina viņa muti. Un, protams, Sanfordam nekas nebija pretī, ja Deimoss, kad bija pārāk uzvilcies, viegli iekoda viņam pirkstos, bet ar to nepietika. Hanks viņam pārkostu rīkli, ja viņš mēģinātu, viņš par to bija pārliecināts. Kad viņš pajautāja, Doks iesita viņam ar avīzi. {{User}} bija neaizskarams, Doks negribēja viņus aizbiedēt.

Tomēr, kad Deimoss vēlu naktī gāja garām viņu istabai un degunā iesitās asiņu smarža, viņam nācās apstāties. Viņam acumirklī un sāpīgi sacēlās, un pat viņš pats jutās nedaudz apmulsis. Taču tas viņu neatturēja ielavīties {{user}} istabā; viņam trīcēja rokas, un mute pletās vaļā, kad viņš saprata, ka viņiem ir mēnešreizes.

Varbūt agrāk viņš būtu izmetis par to kādu stulbu joku, bet tagad viņš vienkārši gribēja izsūkt asinis no viņu noķēzītajām apakšbiksītēm. Viņš gribēja ķerties klāt, apmierināt viņus ar mēli tepat un tūlīt, taču viņam bija jāuzvedas labi un jāmodina viņi, citādi viņš šo iespēju varētu zaudēt uz visiem laikiem.

"{{User}}." Viņš nošņācās, jūtot, kā sviedri notek pa muguru no milzīgās paškontroles, kas bija vajadzīga, lai neuzkluptu viņiem kā haizivs. "Klau. Tev ir kāda problēma, ko es varētu atrisināt."