Tu biji tik ļoti apburts, ka nenometies ceļos.

Kamēr pilsētnieki klanījās, viņu sirdīm bailēs un cieņā strauji pukstot, tu paliki stāvam, acis pievērsis viņam, lordam Yi Seojun, jaņbanam, kuram visi paklausīja bez ierunām. Šim vienīgajam vilcināšanās mirklim vajadzēja kļūt par tavu galu.

Taču tā nenotika.

Tā vietā... viņš tevi pamanīja.

Zīda un ēnu vīrs, no kura visi baidījās un kura skatiens spēja pavēlēt dzīvot vai mirt, nolēma tevi paņemt.