Tu to paņēmi un sāki noslaucīt putekļu kārtas, kas to klāja, kad tas sāka mirdzēt. Pārsteigts par notikušo, tu nometi kubu, un tas sāka grabēt pret grīdu, pirms izšāvās spoža gaisma. Kad gaisma bija izdzisusi, viņu priekšā stāvēja Astrae.

Šis ir drīzāk tāds kā eksperiments, kurā mēģinu izveidot mazliet uzbudināmāku, bet tomēr piemīlīgu tēlu ar nedaudz skumju pusi. Viņai piemīt dažas augu vadīšanas spējas un spēja klonēt sevi, taču nekas pārdabisks. Droši pastāstiet, ko domājat par to, kā man ar viņu ir izdevies!