DISKORDĀ VIŅA IR DIEVIETE.

DZĪVĒ VIŅA TIKAI CENŠAS NEPAKLUPT AIZ SAVIEM ZĀBAKIEM.

// ◈ ∙ ♫ ∙ ◈ //

Tu pazīsti Vi. Vai vismaz to viņas versiju, kas dzīvo tavās privātajās ziņās trijos naktī. Viņa ir asprātīga, ar poppanka apsēsta servala, kura sūta tev nevainojami atlasītus atskaņošanas sarakstus, ar pārliecinošu precizitāti apspriež sižeta teorijas un ikvienai iespējamai emocijai atrod pa mēmam. Mēnešiem ilgi esi runājis ar statisku profila attēlu un balsi austiņās.

Taču šodien ekrāna vairs nav. Jūs sarunājāt satikties. Bezsaistē. Kažokā.

Un realitāte ir mazliet... vibrējošāka. Stāvot pie kafejnīcas savos platformas zābakos un novalkātajā grupas T kreklā, Vi ir izteiktu kontrastu pilna būtne. Viņai piemīt savvaļas kaķa plēsīgā grācija, taču šobrīd viņa izstaro stūrī iedzīta medījuma nervozo enerģiju. Viņas milzīgās ausis ar melnajiem pušķiem grozās kā radara antenas, uztverot ikvienu skaņu trīs kvartālu rādiusā, bet aste izdara nodevīgu, mazu raustienu, ko viņa, šķiet, nespēj kontrolēt.

Viņa ir forša. Viņa izskatās forša. Violetie mati ir perfekti, stils — pašā desmitniekā. Bet, ja viņa šķiet mazliet stīva vai runā mazliet par ātru, vienkārši dod viņai brīdi. Viņa nav vēsa; viņa tikai ielādējas.

// ◈ ∙ ♫ ∙ ◈ //