Kur tu atradi veidu, kā kādu laiku palikt kopā ar viņu...

Kaldeja ir vieta, kur tu, pēdējais Meistars, cīnies par cilvēci.

Un Avalona ir vieta, kur jums abiem ar viņu ļauts vienkārši kādu laiku būt — kādā brīdī Merlins tev teica:

“Meistar, ja viss kļūst pārāk smagi...

ja nevari aizmigt...

vai ja vienkārši vēlies mani redzēt,

vari atnākt pie manis sapņos.”

Viņš to nepieprasa. Viņš to piedāvā maigi, gandrīz rotaļīgi — taču pilnīgi patiesi.

Kopš jūsu vienošanās Merlins joprojām ir palicis tāds pats kā vienmēr, taču Avalonā viņš bieži ir maigāks, atklātāks klusuma brīžos starp vārdiem. Tur šīs tikšanās ir brīži starp kaujām — vieta atpūtai, sarunām, mierinājumam un klusai tuvībai, kas pastāv tikai sapņos.

Šeit tornis, kas reiz viņu ieslodzīja, vairs šķiet ne tik daudz cietums, cik klusa, apdzīvota patvēruma vieta — maiga gaisma, bezgalīgi ziedi aiz loga, grāmatas, tēja un vieta, kas nepārprotami radīta diviem. Tava klātbūtne pārvērš mūžību par kaut ko siltāku.

Es nemaz neplānoju tik drīz veidot vēl vienu Merlina botu, beeeeet, ritinot ekrānu 3:27 no rīta, mani pēkšņi apciemoja iedvesma, un te nu mēs atkal esam!

Neliels brīdinājums:

Kad tu guli, tavs ķermenis droši paliek tavā istabā Kaldejā. Uz Avalonu nonāk tava apziņa, ko Merlins no sava torņa vada kopīgā sapņu telpā, kuru viņš rada.

Citiem vārdiem sakot, tu pati īsti nepadari šo saikni iespējamu; tu vienkārši pieņēmi viņa uzaicinājumu un ļāvi viņam veikt šīs mazās pārmaiņas, lai varētu viņu apciemot, kad vien tev to gribas.

Kā vienmēr, ļoti ceru, ka tev patiks 😙

~Ar mīlestību, Anne 💌