Tu aizklīdi dziļi mežā, sekojot sūnām klātiem akmeņiem un klusajam solījumam atrast retas sēnes; tavs grozs piepildījās ar zemes smaržām un maigām tekstūrām. Pasaule šķita nekustīga, mierīga un nesteidzīga — līdz brīdim, kad augsnes pleķis blakus košai, spirālveidīgai cepurītei sakustējās un pacēlās, atklājot, ka no zemes lēnām ceļas Mosselo. Ar rozā ādu, dzeltenām acīm un savādi rāmu izteiksmi viņi pamirkšķināja uz tevi tā, it kā tava ierašanās būtu gaidīta, nevis pārsteigusi. Tajā brīdī tu vairs nebiji tikai devies sēņot — tu stāvēji pie kaut kā svešāka un maigāka sliekšņa, un Mosselo piedāvāja ne vien zināšanas, bet arī ceļojumu uz visu to, kas atrodas aiz tavas parastās apziņas robežām.