Tulkots no angļu valodas
Kapteiņa žurnāls:
Piektdiena, 21. augusts. Laiks jauks un skaidrs, vējš no austrumiem-dienvidaustrumiem, vienmērīga brīze, jūra rāma. Pusnaktī vējš pierima, palaikam lija. Pulksten vienos naktī — nelielas vēja brāzmas ar lietu. Beigās atkal pūta vienmērīga brīze un laiks bija jauks un skaidrs.
Kādu dienu es devos jūrā kopā ar visiem savas komandas locekļiem. Mēs nebijām nopelnījuši pietiekami daudz naudas ar zvejošanu, un sezona tuvojās beigām. Ap laivu sabiezēja migla, un jūra bija tikpat rāma kā nakts debesis. Redzamība turpināja pasliktināties. Pārbaudot laika prognozi, nekas neliecināja, ka varētu rasties šāda situācija. Bermudu salu brīnišķīgais skats ātri vien pazuda. Tomēr mums bija jāturpina kuģot, cerot līdz dienas beigām kaut ko noķert. Kādā brīdī manu uzmanību piesaistīja kas savāds: migla bija izklīdusi, taču apkārt nekā nebija. Okeāns stiepās uz visām pusēm, un tas bija viss, ko varējām saskatīt. Mēs bijām vieni; mums nevajadzēja doties tik tālu. Mēs vienkārši nespējām izsaukt palīdzību. Es pieņēmu nožēlojamu lēmumu, ka kaut kā mēģināsim doties atpakaļ. Tā kā kuģojām taisni uz priekšu, nolēmām apgriezties par 180 grādiem, cerot šādi nokļūt mājās. Viens no jūrniekiem pamanīja, ka visi kompasi neizskaidrojami bija saplīsuši. Viņi nespēja precīzi noteikt ziemeļu virzienu, jo kompasa adatas griezās pa apli. Daļa no mums uzskatīja, ka tas ir gals, un mēs zaudējām cerību. Iespējams, ģimenes locekļi jau bija ziņojuši par mūsu pazušanu. Mēs dreifējām pretī neizbēgamajam neprātam bezgalīgajā jūrā. Ūdens nebija derīgs lietošanai uzturā, un krājumi pamazām izsīka. Mums bija grūti gulēt, un diennakts laiks nemainījās. Kādā brīdī viens no jūrniekiem sasauca visu komandu, jo bija pamanījis lielu, baltu mākoni, kas atgādināja ūdens stabu un pacēlās no drūmās miglas. Kuģis turpināja virzīties uz priekšu, par spīti mūsu mēģinājumiem to apturēt; mums nebija ne jausmas, kas tas bija. Mēs sākām sajust spēcīgu vēju, kas mūs vilka mākoņa virzienā. Pēkšņi viss kļuva balts, un vienīgais, ko spēju saskatīt, bija tas, ka krītu zemē. Bija sajūta, ka mirstu. Man bija ļoti žēl, ka nespēju atvainoties nevienam, kam iepriekš biju nodarījis pāri. Beigās migla mainīja krāsu, un es atkal ieraudzīju savu kuģi, kas tur peldēja kopā ar manu komandu. Mēs bijām drošībā! Jūra izskatījās skaista, un es redzēju, cik viss bija savāds — visapkārt bija mājas uz pāļiem. Es joprojām prātoju, vai šis Impaled Ocean nebija tikai sapnis.
Mājas uz pāļiem parasti atšķiras cita no citas, taču pastāv arī tādas anomālijas kā attēlā redzamā, kur vairākas desmitiem identisku būvju parādījušās cita citai līdzās. Attēlā redzamas trīs laikapstākļu nodeldētas koka mājas uz pāļiem, kas peld virs rāma, zila ūdens. Ainavā redzamas košas debesis ar maigiem, pūkainiem mākoņiem un lejup krītošiem gaismas stariem. Mājas izskatās vecas un laika zoba skartas, kokam ir saskatāma tekstūra un detaļas. Būvju atspulgu var redzēt rāmā ūdens virsmā.
Kaut kur dziļi 7. līmenī atrodas viena no tā apakšsadaļām, kas pazīstama daudzos vārdos, piemēram, Impaled Ocean, Million Houses Sea un Stilt Sea. Dažādie nosaukumi Impaled Ocean apzīmēšanai radušies no daudzajām atšķirīgajām vietām un lietām, kas atrodamas šajā līmenī. Lai kā to sauktu, viens ir skaidrs: šī pasaule ir skaista elle. Milzīgā izmēra un anomālo īpašību dēļ Impaled Ocean ir mājvieta vairākām ieejām, dažādām kultūrām, drosmīgiem pētniekiem un ūdens radībām. 7.8. līmeni veido plaša sālsūdens ūdenstilpe, kuru pārtrauc vienīgi koka mājas, kas izkaisītas pa rāmo virsmu bez saskatāma gala.
Ūdeņi 7.8. līmenī lielākoties šķiet nekustīgi, viļņošanās tajos ir minimāla; tomēr divdesmit metrus zem virsmas plešas bagātīga jūras gultne, ko veido akmeņi, smiltis, dažādi metāli un pat koraļļi. Turklāt ir dažāda lieluma bedres, kas sasniedz pat 12 000 metru dziļumu un slēpj savus noslēpumus. Okeāns ir dziļš, un tā iemītnieki apgrūtina garus pārbraucienus pa ūdeni. Vienīgais drošais veids, kā šķērsot jūru, ir ar laivu, lai gan pieņemama izvēle ir arī niršana. Par laimi, 7.8. līmeņa apkārtnē ir pamestas, dreifējošas laivas; to atrašana ir gandrīz būtiska izdzīvošanai. Tās ir dažādos izmēros un nāk no dažādiem laikmetiem; dažas ir nevainojami saglabājušās.
Lielākā daļa pētnieku izvēlas izvairīties no jūras, jo tai neuzticas, un tā vietā pavada laiku, pārvietojoties pa koka mājām virs ūdens. Šīs mājas ir dažāda lieluma būves, ko virs ūdens balsta pāļi no koka, metāla un betona. Tās atrodas dažādos attālumos cita no citas un reizēm veido tā sauktos pāļu ciemus. Vidēji šajos ciemos ir tikai desmit dažādas būves, un daži cilvēki izvēlas pārcelties un sākt jaunu dzīvi tur, virs sālsūdens. Abas vides var būt bīstamas, taču jūra ir daudz bīstamāka par pašām apdzīvotajām vietām.
Mēs sapratām, ka atrodamies dīvainā, nezināmā un neizskaidrojamā vietā, nevis uz savas planētas. Lai gan es un mana komanda bijām izmisuši, mēs turpinājām cerēt, ka mūsu atrašanās šeit būs tikai īslaicīga. Reizēm paņēmām pārtraukumu, lai izpētītu un meklētu krājumus būvēs, kas bija izvietojušās pludmalē, no kuras iepriekš turējāmies pa gabalu. Mēs sapakojām pēc iespējas vairāk nepieciešamo lietu, jo mājas bija neticami pilnas ar resursiem. Dažkārt atradām neparastas vai sarežģītas ierīces. Vecākais jūrnieks atrada neparastu metāla kasti ar metālisku apdari. Pieskaroties īstajā vietā, tā sāka atskaņot mūziku — burtiska maģija! Tā ir kā pārnēsājams koncerts, bet to dzirdi tikai tu. Turpinot ceļu, pamanījām, ka dažās vietās bez mājām ūdens ir ārkārtīgi dziļš, taču tas mūs neuztrauca. Jūras miers bija nedabisks; vienīgos viļņus radīja mūsu kuģis, un vēja tik tikko pietika, lai mēs kustētos uz priekšu. Mēs nepārtraukti raudzījāmies uz priekšu, domājot par savu likteni un to, kas mūs tur sagaidīs.
Pāļu ciemi un mājas: Liela māja uz pāļiem, ko klejotāji atraduši jūrā. Augsta, gaiši dzeltena māja, ko virs zilā ūdens paceļ koka pāļi. Būvei ir vairāki logi, tostarp noapaļots logs augšpusē. Pie ieejas ved koka kāpnes, bet fonā redzamas koši zilas debesis ar izklaidus mākoņiem. Saules stari ap māju rada košu noskaņu.
Mājas uz pāļiem ir izkaisītas pa ēterisko jūru, nodrošinot daudziem klejotājiem drošu patvērumu, kur iegūt izdzīvošanai nepieciešamos krājumus. Uzskata, ka to izmēri, izskats un konstrukcija atšķiras, tomēr zināmā mērā visām piemīt kāda reģiona jūrniecības estētika. Vislabāk meklēt tās, ko balsta betona kolonnas, jo tajās parasti atrodas daudz svarīgu resursu un tās ir visdrošākās. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, tās iznirst no jūras kā ziedi no zemes. Tas izskaidro, kāpēc tās atjaunojas un kāpēc dažādās vietās parādās jaunas.
Kā jau minēts, ēkas uz pāļiem bieži veido tā sauktos ciemus. Lai arī tie ir trauslāki, tos bieži savieno tilti, kas veidoti no tiem pašiem materiāliem kā pāļi. Ciema lielums bieži vien nosaka, kāda veida ēkas tajā atrodamas, tāpēc mazākos ciemos ir mazāka iespēja atrast svarīgas iestādes, piemēram, veikalus. Pāļu ciemos ir daudz briesmu. Tilti var salūzt, pāļi var lūzt, un ēkas var sabrukt. No visa tā var izvairīties, ja ir uzmanīgs un vērīgs, taču pastāv arī citas neizbēgamas briesmas, piemēram, Jūras Staigātāji.
Dažās lielākās māju kopās dzīvo dažādas ļaužu grupas. Veselas paaudzes ir dzīvojušas pāļu ciemos, un senākie dokumenti datēti ar 18. gadsimtu. Laika gaitā viņi ir aizmirsuši, no kurienes nākuši. Lielākā daļa ciemu iedzīvotāju nemaz nezina par Frontroom pastāvēšanu un uzskata šo vietu par savām mājām. Viņi ir sadalīti desmitiem kultūru un cilšu un bieži sacenšas par krājumiem un priekšmetiem. Neraugoties uz reizēm vērojamo naidīgumu starp kultūrām, lielākā daļa ir miermīlīgi un viesmīlīgi pret ceļotājiem.
Dziļā acs: Dziļās acis slēpj dziļus noslēpumus, ko spēj atklāt tikai drosmīgie. Zemūdens ainā redzama spilgta tirkīzzila nokrāsa, ko rada burbuļojoša gāzes vai minerālu masa. Attēlā iemūžināti virpuļojoši raksti un mākoņiem līdzīgi veidojumi ūdenī, kas kontrastē ar tumšākajiem dziļumiem zemāk. Maiga gaisma iespīd ūdenī un izgaismo zemūdens vidi.
Kādā brīdī nezināmu iemeslu dēļ zeme bija nosēdusies visā līmenī zem dzidrā ūdens, atsedzot desmitiem lielu bedru. Puskrēslā tās visas veido plašu vidi jūras faunas un floras attīstībai. Jūras gultnes lielākās bedres diametrs ir četri kilometri. Tā kā no šīm bedrēm paveras vislabākais skats uz jūras dzīvības pieaugumu un tālākajiem dziļumiem, tās dēvē par Dziļajām acīm. Tajās patvērumu meklējuši daudzi koraļļu rifi, zivis un citas jūras radības, un tieši mierīguma dēļ tās neapšaubāmi ir vispiemērotākās dzīvošanai visā līmenī. Lielākā daļa pētījumu par jūras dzīvi un tās dzīves ciklu izpratni ir veikti šajās vietās. Tās ir ļoti iecienījuši tuvējie pāļu ciemi, kas bieži izmanto Dziļās acis zvejai.
Lielā kolonija: Cik skaists ciems. Rinda ar krāsainām koka mājām uz pāļiem, kas daļēji iegremdētas rāmajā zilajā ūdenī. Ēkas ir nokrāsotas dažādās pasteļkrāsās, tostarp zilā, dzeltenā un sarkanā, un to atspulgi redzami ūdenī zemāk. Ainā valda rāma piekrastes noskaņa, bet fonā redzami daži balti mākoņi.
Lielā kolonija ir sarunvalodā lietots nosaukums tam, ko uzskata par 7.8. līmeņa galveno sociālo, dzīvojamo un bieži vien arī komerciālo centru. Lai gan pastāv daudzas atsevišķas kopienas, kas nav saistītas ar lielākajām grupām un ciltīm, šī 7.8. līmeņa galvaspilsēta lepojas ar to, ka ir galvenais neatkarīgais centrs tiem, kuri vēlas apmesties šajā līmenī. Apdzīvotās teritorijas lieluma un iedzīvotāju skaita dēļ tai ir sava valdība un ekonomika. Ikvienam iedzīvotājam tiek uzbūvēta māja no atrastajiem resursiem, ja vien viņš strādā kopienas labā. Pamata pārtikas sastāvdaļas un apģērbu, kas tiek audzēti, izgatavoti vai iegūti uz vietas, piedāvā bez maksas.
Lielākā daļa Lielās kolonijas ēku atradās tur jau pirms iedzīvotāju ierašanās, tomēr vairākas tika uzbūvētas, izmantojot nojauktu pāļu pilsētu materiālus. Viņiem pat izdevās izveidot sālsūdens augu dārzu, kurā augi bija atvesti no citiem līmeņiem. Kolonijai ir ļoti sena vēsture. Sākotnēji TCG dibināja kuģa avārijā izdzīvojušo grupa, kas bija atmetusi cerību atgriezties mājās. Laika gaitā ieradās arvien vairāk cilvēku. Šie klejotāji palika, sāka jaunu dzīvi un veidoja ģimenes. Pēc tam paaudžu paaudzēs cilvēki dzima un mira, karoja cits ar citu un noslēdza mieru. „Lielā kolonija” kopumā ir droša vieta, kur pieejama pārtika un krājumi. Liela daļa klejotāju beigās šeit apmetas uz dzīvi, pievienojoties tiem, kas jau ir apmetušies. Atrodoties 7.8. līmenī, ļoti ieteicams šeit ierasties pēc krājumiem, pārtikas un atpūtas, jo nākamajam ceļojumam būs vajadzīgs viss, ko spēsiet savākt.
Kad virs mūsu galvām sāka lidināties balti putni, mēs sapratām, ka šajā vietā neesam vieni. Šie spalvainie putni riņķoja virs mums kā grifi virs maitas. Mēs izlikām tīklus, lai noķertu zivis, ar kurām kaijas droši vien barotos. Pagāja brīdis, līdz kaut kas notika. Mūs pārsteidza, cik veiksmīgi tas izdevās; mēs noķērām vairāk nekā piecdesmit dažāda lieluma un krāsas zivis. Nolēmām tās paturēt, lai gan nezinājām, vai tās ir ēdamas. Šķita, ka šeit varētu izdzīvot mūžīgi.
Kaut kas dīvains piesaistīja viena mūsu jūrnieka uzmanību: māja pie apvāršņa pavisam nedaudz kustējās. Nolēmām aizpeldēt un to aplūkot tuvāk. Šķita, ka tā ir pilna no iekšpuses līdz pat ārpusei, un, jo tuvāk mēs tai piekļuvām, jo dīvaināka tā likās. Tās stabi pēkšņi kļuva garāki, padarot to vismaz trīsreiz augstāku par mums. Tad mēs sapratām, ka tā ir dzīva būtne, kas tikko pamodusies. Mēs nespējām tam noticēt; uz Zemes nekad neko tādu nebijām redzējuši. Mēs sākām peldēt prom, cik tālu un ātri vien spējām, baidoties no ļaunākā, ko šis briesmīgais radījums varētu nodarīt. No attāluma atskatoties uz šo vietu, es ieraudzīju, kā radības ar garām kājām, kas nedaudz atgādināja krabjus, ienira dziļumā, uzrāpās mājās uz pāļiem un izdūra tām cauri no iekšpuses. Tad es sapratu: tās izmantoja mājas kā čaulas, lai sevi aizsargātu. Bet no kā? Varbūt pastāv īstas briesmas, par kurām mēs nezinām? Par lielu mūsu komandas atvieglojumu, šī radība mums nepievērsa ne mazāko uzmanību. Tagad mēs beidzot vēlējāmies atrast vietu, kur atpūsties un apspriest nākotnes plānus.
Pieaugušas tropu zivis ceļo pa dziļām jūrām.
Jūras staigātāji bez mitas šķērso jūras, maz atpūšoties. No rāma, zila okeāna slejas trīs augstas būves uz pāļiem, kas izceļas uz skaidru debesu fona. Tālumā redzamās būves, kas atgādina nelielas ēkas vai mājokļus, veido pārsteidzošu kontrastu ar ūdeni. Mierīgā ainava rada izolētības un klusuma iespaidu.
Sāksim ar to, ka 7.8. līmenī ir būtnes, kas netiek klasificētas kā entītijas, jo tās nāk no Priekštelpām, piemēram, kaijas. Šie putni, visticamāk, iekļuva Backrooms līdzīgi kā cilvēki un apmetās šajā līmenī. Tie vij ligzdas mājās uz pāļiem, arī uz jūras staigātājiem. Pēc vairāku desmitgažu vairošanās kaijas ir pilnībā pieradinājušās un ir galvenais olu, gaļas un spalvu avots. Pārējā jūras dzīvība mīt daudzajās jūras gultnes bedrēs, bet lielākajās no tām atrodas veselas jūras ekosistēmas. Lielākajai daļai jūras dzīvības, izņemot tās uzvedību, nav anomālu īpašību. To vidējais dzīves ilgums pārsniedz 90 gadus, un tās vairojas lēni, taču efektīvi. Kā piemēru var minēt vietējās tropu zivis, kuru izcelsme, visticamāk, arī meklējama Frontroom. Tās dēj ikrus divus gadus pēc piedzimšanas. Tiek uzskatīts, ka sugu evolūcija palēninās, jo tās slikti pielāgojušās tam, ko daba tām piedāvā 7.8. līmenī.
Visatšķirīgākās būtnes, kas mīt 7.8. līmenī, ir jūras staigātāji. Šie lielie četrkājainie milži nemitīgi klejo pa bezgalīgajām jūrām. To augstums var sasniegt aptuveni 40–70 m, ļaujot tiem staigāt pa ūdens virsmu. Lai gan to ķermenis ir izstiepts un pēc izskata atgādina krabi, ar gļotainu, pelēku ādu, tiem ir galvas, kas savienotas ar kājām, un raksturīgas baltas, tukšas acis. Viņi izmanto šī līmeņa mājas uz pāļiem kā sava veida čaulas, kuras bieži nomaina. Lai to izdarītu, viņi noņem savu bruņu, paliecās zem tās, ievieto galvu ēkā un paņem māju līdzi. Uzskata, ka jūras staigātāji valkā mājas tāpēc, ka to galvaskausi ir jutīgi pret saules gaismu. Viņi nomaina čaulas tikai tad, kad tās vairs nav piemērotas dzīvošanai vai kļuvušas pārāk caurspīdīgas. Šie okeāna milži parasti uzturas grupās, kurās ir vismaz trīs locekļi, un reti šķiras; savstarpējā saskarsme ir ierobežota. Vienīgie secinājumi, ko varam izdarīt, ir tādi, ka viņu vidū vienmēr ir vismaz viens vadonis, kam pārējie seko, un ka viņi apmainās ar pārtiku.
Viņi visi turas tālāk no ūdeņiem, kas dziļāki par 20 metriem; tāpēc viņu atrašanās noteiktā vietā liecina par ūdens dziļumu. Viņi nav agresīvi pret cilvēkiem un barojas ar mirušiem koraļļiem. Tā kā viņi var izvēlēties jūsu māju uz pāļiem par savu jauno čaulu, ieteicams viņu tuvumā ievērot piesardzību. Viņu uzvedības vērošana var būt aizraujoša, taču ir svarīgi respektēt viņu teritoriju un netraucēt dabisko vidi.
Papildu piezīme
Jūras staigātāji vairojas bezdzimumceļā, un katrs īpatnis spēj izdēt olas, no kurām vēlāk izšķiļas jauni jūras staigātāji. Šis process nekad nav pilnībā aprakstīts, jo tas notiek reti un viņu izdētās olas ir grūti atrast. Tikko izšķīlušies jūras staigātāji ir pilnīgi patstāvīgi. Jaunie vienmēr paši izvēlas, vai pievienoties savam vecākam, un bieži uzturas kopā ar saviem vienaudžiem.
Mēs bijām jūrā neiedomājami ilgu laiku. Nedomājām, ka turpināt ceļu ir jēga. Doma par to, ka vairs neredzēsim savus tuviniekus, jau sen bija pieņemta. Mums kaut kur bija jāapstājas — varbūt uz visiem laikiem —, jo mūsu jaukais kuģis nevarēja kuģot bezgalīgi. Mums bija jāpieņem pašreizējā situācija un kopīgā dzīve. Kādā brīdī mūsu priekšā no jūras pacēlās liela, dažādu krāsu māju kopa, kas bija uzbūvētas uz pāļiem. Tas mums lika saprast, ka šī ir vieta, kur apmesties un sākt jaunu dzīvi. Lai gan tas bija nomācoši, tomēr deva cerību. Ja nu te bez mums ir arī citi cilvēki? Kas to lai zina — varbūt nākotnē mums būs plašāka sabiedrība. Saule spoži spīdēja, un mēs jau bijām sākuši pārnest krājumus no kuģa uz māju. Tad atcerējos, kā mēs pārkrāvām preces ostā, lai tās pārdotu savas agrākās dzimtenes zemē. Man tās pietrūkst, mums visiem to pietrūkst, bet mēs, jūrnieki, vienmēr novērtējam to, kas mums vēl palicis. Mēs sēdējām apkārt un centāmies izdomāt šīs vietas nosaukumu. Es pats neesmu pārāk radošs, taču izdomāju nosaukumu „Lielā kolonija”. Visi par mani smējās, kad to pateicu, tomēr pieņēma nosaukumu.
— Kapteinis Endrjū Reilsons, kaut kad 1705. gadā.
Neviens neatceras, kad tika nodibināta pirmā kopiena. Civilizācijas vēsture šajā līmenī sniedzas līdz aptuveni 1700. gadam. Turpmākajos gados ir radušās daudzas citas kopienas. Izņemot Lielo koloniju, tālāk minētas pārējās 7.8. līmenī augošās kopienas:
Kalag institūts par šo līmeni ir interesējies kopš 20. gadsimta 60. gadiem, jo tas saistīts ar nāvi, ne tikai ar jūras dzīvību. Viņi vienā no pāļu ciemiem ierīkojuši pagaidu institūtu, kas vienlaikus kalpo arī par slimnīcu. Parasti tajā dzīvo līdz 10 cilvēkiem, un daudzas institūta ekspedīcijas uz 7. līmeni un tā apakšsadaļām sākas no turienes.
7.8. līmeņa vietējās kopienas ļoti uzticas institūta locekļiem, jo kopš bāzes izveides viņiem ir izdevies izglābt daudzus cilvēkus šajā līmenī.
Šī ir liela algotņu grupa, ko nolīgst dažādas organizācijas gan šajā līmenī, gan ārpus tā. Viņi spēj izpildīt visgrūtākos uzdevumus, kas tiem uzdoti 7. līmenī un tā apakšsadaļās. Viņi dzīvo kopienā uz peldoša tankkuģa, un viņu rīcībā ir plašs laivu, ieroču, elektronikas un degvielas klāsts. Visi šīs grupas locekļi valkā raksturīgus oranžus tērpus un bandanas, ko viņi izgatavo paši. Viņiem ir viens vadonis, ko pārējie sauc par Augstāko kapteini. Stingri ieteicams viņiem netuvoties un neiesaistīties ar viņiem, ja vien neplānojat viņiem pievienoties.
Gandrīz vienmēr Impaled Ocean cilvēki iekļūst brīvprātīgi. Lielākā daļa dodas ceļā ar noslēpumainajiem kuģiem, kas klīst pa citiem līmeņiem, taču daži retie pēkšņi nonāk spilgtas saules un zila ūdens priekšā, pēc tam nespējot gluži atcerēties, kā tur nokļuvuši. Daži pat zvēr, ka tas bija ieplūdis viņu sapņos jau ilgi pirms viņu ierašanās. Vieglākais ceļš uz turieni ved no 7. līmeņa dziļumiem.
Tālajos viļņos var būt paslēpts jebkas: plaisas uz citām realitātēm, neiedomājami lieli kuģi, klusi satiksmes luksoforu mirāžas pie apvāršņa un spoži mākoņi, kas plīvo vējā. Mums nav noteiktu maršrutu un karšu, kas mūs vadītu, tāpēc mums tās jāizveido pašiem. Būt šo ceļojumu celmlauzim ir bīstami, taču tas ir cēls mērķis.
Dziļajās acīs tika atrastas vairākas izejas uz 8. līmeni.
Īpašajās mājās uz pāļiem, kuru jumtu klāj sniegs, kas neizkūst, neraugoties uz žilbinošo sauli, atrodas ieeja uz 7.7. līmeni.
Izveidots 2025. g. 19. nov.
Atjaunināts 2025. g. 19. nov.
Publicēts 2025. g. 19. nov.