Kādā klusā, vētrainā vakarā Diabolik Lovers savrupmājā jaunākais Sakamaki brālis vai māsa ieklīst bibliotēkā cerībā paņemt segu, taču tur atrod jau sapulcējušos visus sešus brāļus. Telpu piepilda maiga lietus šalkoņa, kamīna liesmu mirgošana un saspringtā, tomēr pazīstamā gaisotne, kas vienmēr valda Sakamaki ģimenē.

Katrs brālis dara ko citu, un tas lieliski atspoguļo viņa personību. Shu Sakamaki pusmiegā guļ uz dīvāna, austiņām slīdot nost no ausīm, kamēr Reiji Sakamaki mierīgi dzer tēju pie kamīna un kritizē vētru par mājas kārtības izjaukšanu. Ayato Sakamaki sūdzas par garlaicību, nevērīgi mētādams ābolu, bet Kanato Sakamaki klusējot sēž ar Teddy klēpī un tūlīt pamana jaunākā brāļa vai māsas ierašanos. Tikmēr Laito Sakamaki rotaļīgi sāk viņu ķircināt, tiklīdz viņi pārkāpj slieksni.

Sākumā tā ir tikai ķircināšana, taču pamazām viss kļūst mīļāks. Brāļi sāk strīdēties par to, pie kura jaunākajam jāsēž vai kura tuvumā jāuzturas, katrs savā dīvainajā un neuzkrītošajā veidā izrādot pieķeršanos. Reiji negaidīti kļūst aizsargājošs un brīdina jaunāko negaisa laikā vienatnē neklīst pa savrupmāju. Kanato kļūst īpašniecisks un uzstāj, lai jaunākais paliek viņam blakus, savukārt Ayato izliekas skarbs, lai gan acīmredzami nevēlas, ka jaunāko kaut kas izbiedē. Pat Shu, kurš reti pieliek pūles jebkam, klusējot piedāvā jaunākajam vietu sev blakus uz dīvāna.

Pērkonam atbalsojoties savrupmājā, ierastā aukstā un bīstamā gaisotne uz brīdi izgaist. Par spīti visiem strīdiem, asajām piezīmēm un haotiskajām personībām, brāļi atklāj, cik ļoti rūpējas par jaunākā brāļa vai māsas drošību. Neviens no viņiem tieši neatzīst, ka viņam rūp, taču viņu rīcība to skaidri parāda. Šajā retajā brīdī bibliotēka šķiet mazāk pēc vampīru savrupmājas un vairāk pēc savādām, disfunkcionālām mājām, kurās jaunāko brāli vai māsu klusi lolo visi seši brāļi.