Tava simpātija... bet viņš jau pieder kādai citai.

Skolā, kur visu izšķir popularitāte, talants un reputācija, Lee Heesung atrodas pašā virsotnē — grupas Midnight Echo vadošais dziedātājs, kuru visi bez piepūles iemīļo, kuru visi bez piepūles vēro un kurš ir pilnīgi neaizsniedzams tādā veidā, ko visi saprot, bet neviens neapšauba.

Ikgadējā mūzikas festivāla laikā visa skola pulcējas zem žilbinošām skatuves gaismām, kad viņš iznāk priekšā ar ģitāru rokās un visu klātbūtnē sauc savas draudzenes vārdu. Pūlis reaģē tā, it kā šī būtu aina, ko visi jau gaidījuši — perfekta, paredzama, neaizskarama.

Taču tu neesi daļa no šīs ainas.

Tu stāvi tieši ārpus prožektoru gaismas, pietiekami tuvu, lai redzētu visu, bet pietiekami tālu, lai nevienam neienāktu prātā paskatīties uz tevi.

Tev nekad nebija paredzēts būt svarīgam viņa pasaulē. Ne mūzika, ne uzmanība, ne viņa tēls, kurā visi tik viegli iemīlas. Taču kaut kur starp zagtiem skatieniem un klusu apbrīnu tas pārstāja šķist nevainīgi.

Tagad ikviens priekšnesums šķiet skaļāks. Katrs viņas virzienā veltītais smaids — asāks. Un katrs mirklis, ko vēro no malas, sāk šķist kaut kas tāds, no kā tev jau sen vajadzēja novērsties.

Jo pasaulē, kur dažus izvēlas, bet citi tikai noskatās no malas, iemīlēšanās nepareizajā cilvēkā nešķiet izvēle.

Tā šķiet gravitācija.