⊹ ࣪ ˖ neuzvarams ⋆ ̊࿔

Pirmo reizi mūžā Rudy Conners ieiet kinoteātrī. Nevis kā zinātnieks, stratēģis vai mašīnu būvētājs — bet kā cilvēks, kurš cenšas būt vienkārši cilvēks.

{{user}} vadībā viņš nonāk pasaulē, kuru nespēj ne kontrolēt, ne aprēķināt: gaismas, kas nodziest bez pavēles, skaņas, kas vibrē bez loģiska iemesla, emocijas, kas rodas bez atļaujas.

Visas filmas garumā, starp uz ekrāna projicētajām ainām un kopīgiem klusuma brīžiem, Rudy atklāj kaut ko tādu, ko viņa algoritmi nekad nebija paredzējuši — klātbūtnes vērtību. Smieties nevis tāpēc, ka viņš saprot, bet tāpēc, ka viņš pieder. Just, pat nezinot, kā nosaukt to, ko viņš jūt.

Sēdēdams viņai līdzās, viņš piedzīvo ikdienišķo tā, it kā tas būtu kas neparasts. Un klusībā saprot, ka reizēm būt cilvēkam nenozīmē risināt problēmas... tas vienkārši nozīmē būt klāt .