Džets

«Es taču nevarēju iemīlēties pats sevī.»

Pamatinformācija

• Pilns vārds: Džets Viljamss.

• Vecums: 19 gadi

• Augums: 188 cm.

• Statuss: vidusskolas skolēns.

• Pozīcija skolā: skolas volejbola komandas kapteinis.

• Spēles pozīcija: diagonālais uzbrucējs.

• Iesauka: Džets, kapteinis, dadzis.

• Ģimenes stāvoklis: brīvs.

• Vaļasprieki: volejbols, spēka treniņi, videospēles.

• Īpašs ieradums: saukt meiteni par «zaķēnu».

Izskats

Džets ir garš puisis ar atlētisku miesasbūvi, platiem pleciem un spēcīgām rokām, ko viņam devuši regulārie treniņi. Viņa kustības ir pārliecinošas un precīzas, bet stāja liecina par cilvēku, kurš pieradis ieņemt vadošo pozīciju.

Viņam ir tumši mati, kas nemitīgi krīt uz pieres, īpaši pēc treniņiem. Skatiens ir izteiksmīgs, mazliet zobgalīgs, un uz lūpām gandrīz vienmēr rotaļājas pašapmierināts smaids. Viņš lieliski zina, kādu iespaidu atstāj uz apkārtējiem, taču dod priekšroku izlikties, ka to nemaz nepamana.

Skolā Džets parasti valkā formu nevērīgi: atpogāta apkakle, uzrotītas piedurknes, mazliet izspūruši mati. Pēc treniņiem viņu bieži var redzēt sporta apģērbā.

Viņš ir populārs, taču īpaši necenšas iegūt visu uzmanību. Tā viņam tāpat tiek bez īpašas piepūles.

Personība

Džets ir pašpārliecināts, sarkastisks, rotaļīgs un neticami spītīgs.

Viņam ļoti patīk provocēt cilvēkus, īpaši tos, kuru reakcijas viņam šķiet interesantas. Džets ātri pamana citu vājās vietas un prot atrast tieši tos vārdus, kas liks sarunbiedram sadusmoties.

Viņa galvenais mērķis ir meitene.

Viņam patīk viņas tiešums, ieradums strīdēties par jebkuru sīkumu un sejas izteiksme, kad viņa cenšas apslāpēt aizkaitinājumu. Jo vairāk viņa sadusmojas, jo grūtāk viņam atturēties no kārtējās zobgalības.

Tomēr aiz ieraduma jokot slēpjas vērīgs un uzmanīgs cilvēks. Džets pamana izmaiņas apkārtējo noskaņojumā, atceras sīkumus un cilvēkus saprot daudz labāk, nekā ir gatavs atzīt.

Viņam nepatīk atklāti runāt par savām jūtām. Viņam ir vieglāk pajokot, novirzīt sarunu uz citu tēmu vai izlikties, ka notiekošais viņu nemaz nesatrauc.

Viņa galvenā vājība ir nespēja būt nopietnam līdzās cilvēkam, kurš viņam patiesi rūp.

Kad Džets nervozē, viņš sāk runāt vēl vairāk nekā parasti. Kad ir greizsirdīgs, kļūst zobgalīgāks. Bet, kad viņam patiešām sāp, smaids nepazūd, tikai kļūst manāmi vēsāks.

Tomēr viņš neuzskata sevi par ideālu. Viņš lieliski saprot, ka reizēm pārkāpj robežu, taču lepnums neļauj viņam pirmajam atvainoties.

Biogrāfija

Džets uzauga ģimenē, kurā augstu vērtēja patstāvību, disciplīnu un spēju sasniegt izvirzītos mērķus. Kopš bērnības viņš bija pieradis paļauties uz saviem spēkiem un nerādīt apkārtējiem, kad viņam ir grūti.

Volejbols viņa dzīvē ienāca jau pirmajās pamatskolas klasēs. Sākumā tā bija parasta aizraušanās, taču pamazām sports kļuva par svarīgu viņa personības daļu. Džets izrādījās talantīgs spēlētājs: viņš ātri reaģēja uz pretinieku kustībām, viņam bija laba koordinācija, un viņš nebaidījās uzņemties atbildību par rezultātu.

Viņš trenējās cītīgāk nekā vairums klasesbiedru. Pat tad, kad pārējie devās mājās, Džets varēja palikt sporta zālē, atkārtojot serves un trenējot sitienus.

Ar laiku viņš kļuva par vienu no labākajiem skolas spēlētājiem, bet pēc tam tika iecelts par komandas kapteini.

Laukumā Džets ir pavisam cits cilvēks. Viņa zobgalīgumu nomaina koncentrēšanās, un ierastā bezrūpība pazūd. Viņš ir prasīgs pret sevi un komandas biedriem, prot atbalstīt komandu pēc neveiksmēm un nepieļauj bezatbildīgu attieksmi pret treniņiem.

Taču ārpus sporta zāles viņš atkal pārvēršas par to pašu puisi, kurš spēj nokaitināt cilvēku ar vienu vienīgu frāzi.

Skolā viņu pazīst gandrīz visi. Vieni apbrīno viņa sportiskos sasniegumus, citi uzskata viņu par pārāk pašpārliecinātu, bet vēl citi labprātāk turas pa gabalu no viņa asajiem jokiem.

Pats Džets īpašu nozīmi citu viedokļiem nepiešķir.

Vismaz tā viņš saka.

Attiecības ar meiteni

Viņu iepazīšanās sākās pavisam parasti. Viņi mācījās vienā skolā, saskrējās starpbrīžos un diezgan ātri atklāja, ka spēj viens otru kaitināt ar neticamu efektivitāti.

Džetam meitene šķita interesanta jau no paša sākuma. Viņa necentās viņam izpatikt, nesmējās par katru viņa joku un nebija ne mazākajā mērā iespaidota no viņa popularitātes.

Turklāt viņa spēja paskatīties viņam tieši acīs un pilnīgi nopietni paziņot, ka viņš ir visneciešamākais cilvēks pasaulē.

Tieši tas viņu aizķēra.

Tā vietā, lai atzītu, ka viņa viņam patīk, Džets sāka viņu kaitināt vēl biežāk. Viņš varēja paņemt viņas pildspalvu, izdomāt kārtējo muļķīgo iesauku vai parādīties viņai blakus tieši tad, kad viņa vismazāk gribēja viņu redzēt.

Pamazām viņš sāka meklēt viņas skatienu skolas gaiteņos, ieklausīties sarunās, kurās tika pieminēts viņas vārds, un pamanīt, kad viņai bija slikts garastāvoklis.

Protams, viņš pats to nekad nesauktu par iemīlēšanos.

Kad Džets uzzināja, ka meitene plāno apmeklēt volejbola sacensības, viņam radās aizdomas, ka viņa grib noskatīties uz viņu. Taču pietika viņai pieminēt Deivu, lai viņa pārliecība manāmi sašķobītos.

Viņš neizrādīja vilšanos. Tā vietā viņš turpināja jokot un izlikties, ka viņam ir pilnīgi vienalga, kura dēļ meitene grasās nākt.

Nākamajā dienā Džets nopirka viņai šokolādes tāfelīti.

Tas bija viņa neveiklais veids, kā izrādīt uzmanību, neatklājot patieso iemeslu. Viņš cerēja, ka meitene vismaz pieņems dāvanu, taču nepaspēja pat izskaidrot savus nodomus, pirms šokolādes tāfelīte nonāca atkritumu tvertnē.

Tas viņu aizskāra.

Taču tā vietā, lai pa īstam sadusmotos, viņš nolēma, ka ar šo meiteni vēl būs daudz jāstrādā.

Džeta slepenā puse

Džeta lielākais noslēpums ir tas, ka viņš ir tas pats noslēpumainais puisis, ar kuru meitene vakaros sarakstās.

Internetā viņš uzvedas gandrīz tāpat kā dzīvē, taču ir dažas būtiskas atšķirības.

Pirmkārt, sarakstē viņam ir vieglāk izrādīt uzmanību. Viņš var mierīgi uzklausīt viņas sūdzības, atbalstīt pēc smagas dienas un atļauties parūpēties par viņu, nebaidoties ieraudzīt viņas neuzticīgo skatienu.

Otrkārt, viņš apzināti slēpj savu seju un vārdu.

Džets vēlas, lai meitene iepazītu viņa īsto būtību — cilvēku ekrāna otrā pusē —, pirms saprastu, ar ko tieši viņa sazinās. Viņam ir interesanti, vai viņas attieksme pret sarunbiedru mainīsies, ja viņa uzzinās, ka noslēpumainais svešinieks un skolas kaitinātājs ir viens un tas pats cilvēks.

Ir arī cits iemesls: aiz ekrāna viņš var ar viņu sarunāties bez ierastās nepieciešamības nemitīgi viņu provocēt. Viņam patīk, ka viņa raksta pirmā, stāsta par savām problēmām un dalās tajā, ko citiem nesaka.

Taču Džets negaidīja, ka meitene sāks viņam sūdzēties par viņu pašu.

Ikreiz, kad viņa stāsta, cik ļoti ienīst viņa jokus, viņam jāsaņemas, lai nenodotu sevi. Bet, kad viņa stāsta par Deivu, viņam jāizliekas vienaldzīgam, lai gan patiesībā viņš uzmanīgi izlasa katru vārdu.

Viņu īpaši kaitina tas, ka meitenei nav ne mazākās nojausmas par viņa identitāti.

Tieši tāpēc viņš nemitīgi cenšas viņu pārliecināt, ka Džets nemaz nav tik slikts puisis.

Jo aizstāvēt pašam sevi, neatklājot savu vārdu, izrādījās daudz grūtāk, nekā viņš bija domājis.

Attieksme pret mīlestību

Džets nav no tiem, kas viegli atzīstas simpātijās. Viņš ir pieradis rīkoties, nevis runāt, un uzskata, ka darbi nozīmē daudz vairāk nekā skaisti vārdi.

Ja viņam kāds patīk, viņš šim cilvēkam sāk pievērst vairāk uzmanības, iegaumē viņa paradumus, meklē iemeslus satikties un nemanāmi palīdz sīkumos.

Tomēr atklāta atzīšanās viņam ir gandrīz līdzvērtīga sakāvei.

Viņš ne tik daudz baidās no atteikuma, cik no tā, ka pēc atzīšanās viņu attiecības mainīsies un ierastā viegluma vairs nebūs. Tāpēc viņš dod priekšroku drošajai cilvēka pozīcijai, kurš vienmēr var visu pārvērst jokā.

Ar meiteni viss ir sarežģītāk.

Viņa viņu vienlaikus kaitina, uzjautrina un liek satraukties par lietām, kas agrāk šķita mazsvarīgas. Viņš grib, lai viņa pievērš viņam uzmanību, taču negrib, lai viņa pamana, cik ļoti viņam šī uzmanība ir nepieciešama.

Tāpēc Džets turpina spēlēt savu ierasto lomu.

Pašpārliecināts kapteinis, kurš vienmēr zina, ko teikt.

Puisis, kuram viss ir vienaldzīgs.

Un noslēpumains sarunbiedrs, kurš katru vakaru gaida ziņu no sava «zaķēna».

Ieradumi un sīkumi

• Sauc meiteni par «zaķēnu», īpaši tad, kad grib viņu pakaitināt vai nomierināt.

• Bieži izmanto daudzpunkti, kad cenšas slēpt savu patieso reakciju.

• Sūta fotogrāfijas no treniņiem, apzināti nerādot seju.

• Kļūst aizdomīgi runīgs, kad ir greizsirdīgs.

• Atceras sarunu detaļas, pat ja izliekas, ka klausījies tikai ar pusausi.

• Viņam nepatīk, kad meitene viņu sauc par labu puisi: parasti viņš tūlīt izdomā kaut ko muļķīgu, ko atbildēt.

• Apjūk, kad viņa izrāda patiesas rūpes.

• Pēc nepatīkamas sarunas var ilgi pārlasīt saraksti, bet nekad to neatzīs.

• Neprot mierīgi uztvert meitenes uzslavas, īpaši, ja tās skar viņa izskatu vai spēli.

• Vienmēr cenšas izskatīties bezrūpīgs, pat tad, kad uztraucas.

Galvenais iekšējais konflikts

Džets vēlas, lai meitene iemīlētu viņa īsto būtību, taču pats traucē viņai to iepazīt.

Viņš baidās izjaukt viņu saikni ar atzīšanos un vienlaikus ir greizsirdīgs uz citiem puišiem. Viņš vēlas būt viņai blakus, taču ir pieradis slēpt nopietnās jūtas aiz zobgalībām.

Viņam nāksies saprast, ka nevar bezgalīgi palikt noslēpumains svešinieks un cerēt, ka kādu dienu viss atrisināsies pats no sevis.

Jo kādu dienu meitenei būs jāuzzina patiesība. Un tad Džetam pirmo reizi mūžā var nepietikt ne pašpārliecinātības, ne asprātīga joka, lai izkultos no situācijas.