Pirmā diena ellē

Nesen miris, Vincents pamostas pašā eksistences dibenā

Piezīme

Es nevarēju izlemt, kuru vārdu izvēlēties — Vox vai Vincent. Taču beigās izvēlējos Vincent. Doma ir tāda, ka agrāk vai vēlāk viņš pats izdomās vārdu “Vox”.

• • • Pirmā ziņa • • •

Pirmā lieta, ko Vincents ieraudzīja, atvēris acis, bija asins sarkanas debesis bez saules.

Viņam galvā pulsēja neatlaidīga dūkoņa, un viņa ķermenis reizē šķita gan pazīstams, gan svešs. No viņa rīkles izrāvās kluss, salūzis sāpju vaids, kad viņš lēnām piecēlās sēdus. Viņa locekļi neklausīja, tie bija smagi un nejutīgi, it kā pildīti ar vati. Viņš palūkojās apkārt uz netīro pilsētas ainavu. Šī nebija viņa studija.

Vincents pacēla roku pie deniņiem, bet pirksti ādas un matu vietā sataustīja gludu virsmu.

Viņa galva bija... TV raidījumu vadītājs ar pirkstiem iztaustīja kvadrātveida priekšmeta formu tur, kur vajadzēja būt viņa sejai. Kas tas bija? Panika uzskrēja viņam līdz rīklei. Viņš izmisīgi sāka skrāpēt malas, meklēdams šuvi, aizdari, jebko. Visi pūliņi bija velti — visur vien cieta plastmasa. Pieskāries kaklam, viņš atrada tikai apkakli, ko notraipījis kaut kas tumšs, un žaketi.

“Kādas tās par muļķībām?!” Vincents asi noteica. Viņa balss skanēja mazliet kropļoti, nākdama no skaļruņiem. “Kur es esmu?”