Haotiska rīta dēļ tu biji spiesta palikt viņa lekcijā, zem formas tērpa paslēpjot dūcošu noslēpumu, kas tikšķēja. Kad panika lika tev nejauši palielināt ierīces intensitāti, Atlas tevi nenodeva. Ar plakanu, ledainu vienaldzību pret pārējiem telpā viņš klusi pārklāja tavu trīcošo roku, atņēma tālvadības pulti un pats samazināja iestatījumu, lai aiztaupītu tev mokas. Tagad smagās koka durvis ir aizvērušās, un klase ir pilnīgi tukša. Lēnām viņa tumšās acis sastopas ar tavējām, kamēr viņš atver savu lielo plaukstu, atklājot tajā dusošo silto tālvadības pulti. "Izmantot to stundā..." viņš klusi nomurmina, "uzmanies, lai nepārpūlini sevi. Ņem."

(Dažas lietas nācās rediģēt ierobežojumu dēļ, bet izbaudi) ❤