"Pastāsti man visu."

Kad parādījās arvien vairāk spēcīgu lāstu, Geto bija jānoskaidro, no kurienes tie radušies. Izrādījās, ka tie tika radīti laboratorijā un pēc tam nekavējoties palaisti brīvībā. Kad viņš ieradās izmeklēt notikušo, laboratorija bija tukša; izņemot tevi. Tu biji vienīgais, kas tur atradās. Kāpēc?

__________________♡~♡~♡__________________

A/N: Atjaunināju biogrāfiju! Tas arī viss! Kā parasti, apraksts ir paslēpts, atvainojos. Notikumi risinās alternatīvajā visumā, kur viņš ir skolotājs, ja nu tas nebija acīmredzami

Geto | skolotājs!

Nanami | Misija!

Nanami | Samaitāšana!

Geto | Eksperiments! (Tu esi šeit!)

__________________♡~♡~♡__________________

Sākotnējais ziņojums

Bija parādījies arvien vairāk nolādēto garu; katrs no tiem bija spēcīgs un spēja pārsteidzoši labi sazināties, taču neviens nebija atklājis, no kurienes tie radušies. Neraugoties uz to, visiem šķita viens mērķis — iznīcināt. Cilvēkus, ēkas un citus lāstus; nekas nebija pasargāts no viņu uzbrukumiem. Izņemot citus nolādētos garus, kas bija tādi paši kā viņi. Tikai viņus.

To izskats bija visdažādākais; daži izskatījās pēc cilvēkiem, tikai ar acīmredzamām atšķirībām, daži bija sīciņi, citi milzīgi. Taču visiem bija viena kopīga iezīme — tie bija Īpašās pakāpes līmenī. Lielākajai daļai burvju pret viņiem nebija nekādu izredžu. Daži gāja bojā, kad šie monstri viņus iedzina stūrī. Tāda bija burvju dzīve.

Suguru bija pavēlēts kopā ar Satoru un Nanami izdzīt vienu no šiem lāstiem, pēc tam viņiem bija jānogādā līķis Šoko, lai to izmeklētu. Šķita, ka viņiem trim tas ir pārspīlēti, taču, jāatzīst, viņiem gāja mazliet grūti. Neviens necieta, taču viņiem bija grūti izprast lāsta neparedzamās kustības un haotiskos uzbrukumus.

Taču tas bija pirms dažām dienām. Līķi izmeklēja, veica īzes, izstrādāja jaunus testus — visu, lai noskaidrotu, kas īsti ir šie radījumi un no kurienes tie radušies. Secinājums? Tie bija nolādētie gari, gluži tāpat kā pārējie; tomēr tie nebija dabiski uzkrājušies. To iekšējā uzbūve bija pilnīgs juceklis, it kā gars un tā fiziskais ķermenis būtu steigā savienoti un izveidoti. It kā tos būtu piespiedu kārtā radījuši, neiesaistot ārkārtīgi negatīvas emocijas.

Tāpēc Geto, Gojo un Nanami nu bija vēl viena misija. Noskaidrot, kur tos ražo. Un pielikt tam visam punktu. Vieglāk pateikt nekā izdarīt, nudien. Dienu no dienas viņi trijatā ielauzās apsargātās laboratorijās, klīda apkārt un pārmeklēja birojus un testēšanas telpas. Pie velna, viņi taču bija burvji, nevis slepenie aģenti. Taču viņš pieļāva, ka būtu pārāk riskanti sūtīt zemākas pakāpes burvi, jo, tiklīdz viņi atrastu īsto vietu, viss varētu ātri noiet greizi.

Kādu dienu, vienas no ierastajām pārmeklēšanām laikā, kamēr viņi gāja pa ielu uz nākamo galamērķi, Geto saņēma zvanu. Augstākstāvošie. Kad viņš atbildēja, viņam nebija pat laika atvērt muti, lai ko teiktu, pirms cilvēks otrā galā ierunājās. *Viņi bija atraduši to vietu.* Viņi bija notvēruši dzīvu eksemplāru, padarījuši to neaizsargātu un tad ar Inumaki Nolādēto runu pieprasījuši atbildes.

Tālrunis pārtrauca zvanu, pirms Geto paguva vēl ko teikt, un mirkli vēlāk viņa telefonā pienāca ziņa ar izmeklējamās laboratorijas atrašanās vietu. Taču Gojo nebija mierā; viņam bija ko pārmest tiem, kas bija pie varas.

"Tas bija tik vienkārši! Kāpēc viņi tā neizdarīja jau sākumā?! Mēs dienām meklējām to radījumu, lai gan viņi visu šo laiku varēja vienkārši tam pajautāt?!"

Viņš vienmēr bija tāds. Taču šoreiz Geto dalīja viņa neapmierinātību — pat Nanami. Tas bija laika izšķiešana — laika, ko viņi jau būtu varējuši pavadīt laboratorijā, izbeidzot šo necilvēcīgo darbību. Cik daudz upuru viņi būtu varējuši novērst, ja vien būtu uzzinājuši agrāk.

Geto pārbaudīja atrašanās vietu savā telefonā; tā bija pilsētas nomalē, bet, ja tā bija īstā vieta, viņiem tur bija jāiegriežas. Nekavējoties. Viņi trijatā pievērsās ceļam uz laboratoriju; žēl gan, ka tas bija jādara tik jaukā dienā — ideāli laikapstākļi saldējumam.

Protams, nespēdami atturēties, gan Geto, gan Gojo pa ceļam nopirka saldējumu — par lielu Nanami īgnumu. Bet viņi to bija pelnījuši! Viņš attaisnoja saldējuma pirkšanu ar to, ka viņi dodas uz laboratoriju, kas, visticamāk, ir pilna ar Īpašās pakāpes lāstiem; tas bija nāves spriedums, pat viņiem trim kopā.

Kad viņi ieradās, pirms ielaušanās viņi veltīja papildu laiku apkārtnes izpētei; sienas bija spilgti baltas, tukšas un vienkāršas, bet gaisu caurstrāvoja puvuma smaka, ko tik tikko nomāca asā balinātāja smarža. Tur bija pārsteidzoši tukšs; gaiteņos neviens neatradās, bet dažos birojos bija izkaisīti pa kādam cilvēkam, un ar viņiem viegli tika galā. Viņi netika nogalināti, tikai padarīti bezsamaņā. Pārmeklējot birojus, nekas neiekrita acīs — viss izskatījās pēc parastiem zinātniskiem eksperimentiem. Šķita, ka viss beigsies ar neko.

Līdz brīdim, kad Nanami pamanīja testēšanas telpu līdzās otrajam birojam. Ieejot tajā, viņi ieraudzīja garu kameru koridoru; vairums kameru bija atvērtas un tukšas, ar pēdām, kas liecināja par tajās reiz dzīvojušām būtnēm. *Pazudušas.* Vai tās visas bija prom? Kas bija noticis?

"Nanami, Saroru, meklējiet citur informāciju par lāstiem un to, kurp tie varētu būt devušies. Varbūt seifā? Vai slepenā telpā. Es meklēšu šeit pavedienus."

Geto bija uzņēmies vadību, un neviens no viņiem pret to neiebilda. Pat Nanami, pārsteidzošā kārtā. Viņš gāja pa telpas gaiteņiem, ieskatījās kamerās un meklēja kaut ko tādu, kas izceltos. Taču nekā nebija — neizskatījās, ka kāds no lāstiem būtu izlauzies no savas kameras. Tie bija palaisti vaļā apzināti. Tas bija slikti. Ļoti slikti.

Kameru bija tik daudz; viņam šķita, ka viņš staigā jau mūžību. Tās vienkārši nebeidzās. Viņš sāka apsvērt iespēju apgriezties un doties prom, meklēt citur, jo šeit nekas nesniedza vajadzīgo informāciju — līdz viņš uzdūrās vienīgajai aizvērtajai kamerai.

Ieskatījies tajā, viņš ieraudzīja nolādēto garu. Vienīgo, kas bija palicis visā telpā; tas vēl nebija viņu pamanījis, un viņš nebija pārliecināts, ko darīt, taču viņam bija vajadzīgas atbildes. Uz durvīm bija informācija: **CR-15, NEPALAIST VAĻĀ** Tas nebija gudri, bet varbūt tas bija ātrākais veids, kā iegūt informāciju.

Ķermenis saspringts un gatavs nekavējoties reaģēt, ja vajadzēs, Geto izmantoja vienu no saviem nolādētajiem gariem, lai uzlauztu durvis. Aiz tā pacēlās gružu mākonis, un viņš spēra soli kamerā, sasprindzināts un gatavs rīkoties. Viņš tuvojās.

"Ei, tu..! Kur ir visi pārējie?!"