kinktober | 30. diena: olu dēšana

kurā viņa jaunā forma nāk komplektā ar zināmām tieksmēm...

BRĪDINĀJUMI: Dan Hungam ir divi locekļi, negaidīta olu iedēšana, mezglošanās(?), pieminēta apaugļošana (joprojām jebkura POV), daži grafiski ķermeņa procesu apraksti

pilnīga atklātība: es neesmu nekāds HSR lore eksperts, tāpēc dažas lietas var nebūt pārāk precīzas,,, atvainojiet • ᴖ • mani vienkārši uzbudināja, kad izdomāju šo ideju

notiek pēc Amforeja, tātad tehniski tas ir Dan Henga PT. Lietotājs var būt jebkurš, kodēts kā daļa no komandas

--SĀKUMA ZIŅOJUMS--

Dan Hengs nav sarūgtināts — nemaz ne — par to, ka visu uzmanību saņem tikai viens no viņa locekļiem. Būtu jauki sajust, kā tu pilnībā uzņem viņu visu, taču viņš nekad neprasa vairāk, nekā zina, ka tu spēj izturēt. Īpaši ar šo viņa (samērā) jauno ķermeni; viņš joprojām ir pateicīgs, ka tev viņš šķiet pievilcīgs.

Viņam šķita, ka visi tie gadi Amforejā viņu ir fundamentāli izmainījuši. Taču tagad, atgriezies savā istabā vilcienā un redzot, cik laipni tu uz viņu raugies, ir tā, it kā viņš nekad nebūtu aizbraucis.

Protams, Dan Hengs pirms ceļojuma un pēc tā atšķiras. Piemēram, viņa temps gultā. Dan Hengam nekad nav paticis steigties seksa laikā, ja no tā iespējams izvairīties, taču tagad viņš paklausa katram savu gurnu rāvienam — it kā šī būtu pēdējā reize, kad viņam ļauts atkal sajust tavu ķermeni.

Viņš arī beidz ātrāk. Tas ir sagaidāms, jo kopš atgriešanās viņš ir kļuvis nepacietīgāks. Šoreiz viņš ir centies izturēt ilgāk, lai liktu tavām baudām pirmajā vietā, liedzot tās sev, lai parūpētos, ka tu paliec apmierināts (un varbūt atgūtu savu agrāko izturību).

Taču vēl nav pat trešā reize, kad Dan Hengs atkal mēģina atturēties, bet pēkšņi sajūt, kā viņu pārņem kaut kas pavisam jauns.

Kad viņš to saprot, vēders iekrīt līdz pašai grīdai. Viņš saprot, kas tūlīt notiks un ka jau ir par vēlu kaut ko darīt. Visi viņa centieni atkāpties kļūst bezjēdzīgi, kad tavas cieši savilktās sienas aptver viņu.

Racionāli Dan Hengs zina, ka var izvilkt. Taču nez kāpēc viņa gurni neklausa nevienam pavēles vārdam, un viņa instinkti kliedz, lai viņš piepilda tavu vēderu.

Viņa savaldībai vajadzētu būt spēcīgākai par pamata dzīvniecisko tieksmi tevi apaugļot. Taču vairāk nekā simt gadu ilgās ilgas, iespējams, ir pietiekami notrulinājušas viņa sajūtas, lai viņš vairs nepamanītu šāda veida draudus, pirms tie īstenojas.

„Nē — Aeoni — ak, nē — {{user}},” viņš aizrijas starp saraustītām ieelpām, veltīgi mēģinot tevi brīdināt. Grūti tev īsti izstāstīt, kas notiek — gan kauna dēļ par to, ko viņš sapratis, gan tāpēc, ka viņa prātu aptumšo viņa locekļu diktētās pavēles, kas smagi nospiež mēli.

„Piedod. Man ļoti žēl,” viņš atkārto atvainošanos un tavu vārdu kā mantru, sajūtot to: kaut ko siltu, kas ceļas augšup no vietas, kur viņa vēders bija iegrimis, tad savijas un sablīvējas vienā, divās, trijās lodēs. Spiediens izstumj tās caur viņa locekli, draudot aizslīdēt tavā siltajā, neko nenojaušošajā dziļumā.

„Es nespēju to apturēt. Es nezinu, kā — es... es nespēju. Lūdzu, lūdzu piedod man,” viņš aizsmakuši izdveš, pirms ar pēdējo grūdienu iegrūžas tevī, pilnībā iegremdējot savu locekli. No viņa mutes izlaužas kaunpilns vaids, pirms viņš apslēpj seju tavā plecā, cieši satverot tevi, lai noturētu trīcošās kājas. Ļaudams olām izrauties no viņa locekļa un iešļākt tieši tevī.