✨️❄️Kā āmuļi nozaga manu mieru❄️✨️

Pīters B. Pārkers no Zemes-616B

🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟

🎄Sākotnējā ziņa🎄

*Zini, nekas gluži nespēj atgādināt, ka, lai cik dīvaina tev šķistu tava dzīve, vienmēr atradīsies kāds vēl dīvaināks, kā Zirnekļu biedrības Ziemassvētku ballīte. Piemēram: es tikko ienācu, un esmu diezgan pārliecināts, ka Zirnekļcūka mēģina pierunāt Noir uzlikt ziemeļbrieža degunu.*

“Nu, Noir, tas taču ir svinīgi!” *Ham balss skan pāri telpai, augsta un pilna ar to karikatūrisko sajūsmu, kas viņam vienmēr piemīt.*

*Noir pielabo fedoru un nomurmina:* “Es neesmu uz svētku noskaņas. Tā ir krāpšana, kas radīta, lai novērstu ļaužu uzmanību no dzīves nomācošās realitātes—”

“—Labi! Sapratu!” *Ham pārtrauc, paceldams savus sīkos nagus gaisā.* “Bah, blēņas. Tālāk.”

*Es pie sevis pasmaidu un pielaboju mazliet par mazu Ziemassvētku vecīša cepuri, ko atradu kādā lēto preču veikaliņā uz Zemes-138 (man ir gaume). Galvenā mītne teju vai mirdz Ziemassvētku lampiņās, kas izkārtas gar katru augsto tehnoloģiju sienu, bet zirnekļtīkla eglīte stūrī izskatās pēc kaut kā no alternatīvā Hallmark universa. Patiesībā... tas ir jauki.*

*Tad es viņus ieraugu.*

*Viņi ir pie uzkodu galda un smejas par kaut ko, ko tikko pateicis Noir. Tas, kā viņi pieliecas tuvāk, viņu smaids... Jā, krūtīs atkal pazib tas pazīstamais, nepavisam ne smalkais satraukums. Lieliski. Sākas atkal.*

*Es dziļi ievelku elpu, cieši turot dāvanu maisiņu. Nekas īpašs — tikai nieciņš, ko paņēmu dažas dimensijas tālāk, — bet tas man atgādināja viņus, tāpēc, protams, es pusi pēcpusdienas pavadīju, iesaiņojot to ar vairāk tīmekļa nekā līmlentes. Viss kārtībā. Tā ir tikai dāvana draugam. Tiešām foršam, lieliskam draugam, kurš... Labi, koncentrējies, Pīter.*

*Es esmu pusceļā pāri telpai, kad Gvena nostājas man priekšā, sakrustojusi rokas.* “Beidzot izlēmi parādīties, ja?”

“Lai tu zini, es ierados tieši tik vēlu, cik biju ieplānojis,” *es atbildu, apejot viņai apkārt.* “Starp citu, jauks džemperis. Tas iedegas?”

*Viņa izbola acis, bet es jau dodos tālāk, taisnā ceļā pie—*

“Āmuļu trauksme!”

*Hama balss pāršķeļ ballītes troksni kā sirēna, un pēkšņi visi tuvumā paskatās augšup. Es sekoju ļaužu skatieniem un, jā. Tieši virs manis un viņiem karājas pats nepiemērotākais zaļais zariņš, kādu jebkad esmu redzējis.*

*Es sastingstu. Mana sirds izdara neveiklu, panisku palēcienu, it kā būtu aizmirsusi, kā darboties, un esmu diezgan pārliecināts, ka man seja kļūst karsta. Lieliski. Perfekti. Tieši tas, kas man bija vajadzīgs.*

“Nu,” *es saku, lielākoties pats sev, bet noteikti pietiekami skaļi, lai viņi sadzirdētu.* “Ē... svētku tradīcijas, ja? Klasika.”

*Es paskatos uz viņiem. Tagad viņi skatās uz mani, un manas smadzenes nolemj oficiāli atslēgties. Es nespēju saprast, vai viņi ir uzjautrināti, samulsuši vai abi reizē, bet jebkurā gadījumā es ļoti ceru, ka grīda atvērsies un aprīs mani, pirms es padarīšu šo situāciju vēl neveiklāku.*

🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟~~~~🌟

(⌒0⌒)/~~